Savukārt tas, ka zelta standarts palīdz aizsargāties pret inflāciju, taču neļauj īstenot elastīgu monetāro politiku, kura, pēc ekonomistu uzskatiem, ir svarīga cīņā pret ekonomikas satricinājumiem, ir iemesls tam, ka ir nepieciešams uzlabots zelta standarta variants.
Tomēr, ņemot vērā pasaules finanšu-ekonomikas sistēmas attīstības loģiku, atgriešanās pie zelta vai citas „dabiskas” naudas nav iespējama. Jaunajā sistēmā pasaulei ir nepieciešami mehānismi, kuri ierobežo spekulācijas valūtu tirgū, ar mērķi pietuvināt valūtu kursus to fundamentālām attiecībām. Tāpat vajadzīga jauna „vispasaules” emisijas nauda ar stingru starptautisku kontroli pār to. Tomēr, ņemot vērā plosošās pretrunas valūtu pasaulē, pārskatāmā nākotnē sagaidīt tādu sistēmu un valūtu nav iespējams.
Secinājumi
• Vēsturē ir novērojami vairākkārtīgi atgadījumi, kad sabiedrība ir pārtraukusi uzticēties valūtai, rezultātā tā atgriežas pie īstās naudas - zelta un sudraba.
• Kopš zelta standarta sabrukuma Pirmā pasaules kara laikā, ir novērojami vairāki mēģinājumi atgriezties pie šī standarta.
• Arī mūsdienās dažas valstis apsver atgriešanos pie zelta standarta, jo pastāv zināmas bažas par ASV dolāra stabilitāti un vērtību.
• Lai gan šai valūtas sistēmai ir daudz pozitīva, tai ir arī būtiskas negatīvas iezīmes, piemēram, tas, ka zelta rezerves nav pietiekamas.
• Kopumā var secināt, pat ja izdosies ieviest atkal zelta standarta sistēmu (kas no vienas puses ir tīri reāli, jo zelta loma nav pārlieku mainījusies), tā spēs efektīvi funkcionēt tikai tad, ja tā būs pielāgota attiecīgajām ekonomiskajām prasībām.
…