Zinātniski pētnieciskā darba tēma. Zelta griezums.
XIII gs. filozofs Akvīnas Toms formulēja vienu no galvenajiem estētikas likumiem – cilvēka jūtām ir patīkami tie objekti, kuriem ir pareizas proporcijas. Viņš atsaucās uz tiešo saistību starp skaistumu un matemātiku, ko var izmērīt un atrast dabā. Cilvēku instinktos ir iekļauta pozitīva reakcija uz pareizām ģeometriskām formām gan apkārtējā vidē, gan arī cilvēka roku veidotajā, piemēram, mākslas darbos. Vesels vienmēr sastāv no atsevišķām daļām. Pastāv noteiktas proporcijas attiecībā starp šīm daļām un arī attiecībās starp daļu un veselo.
Jau senatnē cilvēki izmantoja proporcijas un tās saistīja ar priekšstatu par skaistumu, harmoniju, kārtību. Mākslinieki ir centušies izdomāt veidu, kā radīt ideālu mākslas darbu, izcilu gleznu vai skulptūru. Un kā viss ģeniālais slēpjas vienkāršībā, arī šī ideāla mākslas darba formula ir ļoti vienkārša. Tika izmantota tā pati proporcija, kas tiek sastapta dabā. Un līdz ar šīs formulas atklāšanu aizsākās tās dziļāka izpēte un atklāsme ne tikai mākslā, bet arī matemātikas novirzienos, bioloģijā, astronomijā, arhitektūrā un mūzikā.
Tik universālu matemātikas formulu var izmantot gan zinātnē, gan arī mākslā, kas savstarpēji tiek uzskatīti pat attālām sfērām. Aktuāli šķita veikt pētījumu par zelta griezumu, jo ar to saskaramies ikdienā kaut arī par to nenojaušam. Daudzi atklājumi tikuši veikti senā pagātnē, taču tie raksturo pavisam mūsdienīgus procesus.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis. Atrast pierādījumus, ka Fibonači skaitļu teorija apstiprinās dabas procesos un cilvēka darbības nozarēs .
Zinātniski pētnieciskā darba uzdevumi.
1.iepazīties ar zelta griezuma definīciju un tā saistību ar Fibonači virkni;
2.izpētīt un analizēt zinātnisko literatūru par zelta griezuma vēsturi, pielietojumu matemātikā, dabā, mākslā, arhitektūrā un citās cilvēka darbības nozarēs;
3.uzzināt par zelta griezuma pielietojumu Vaiņodes novadā;
4.izteikt secinājumus un priekšlikumus.
Hipotēze. Zelta griezums un Fibonači virkne ir aktuāla arī šodien.
Pētīšanas metodes:
vēsturisko dokumentu, izziņas literatūras analīze;
mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošana (internets, datorprogrammas, datortehnika u.c.);
mērīšana, datu apstrāde, modeļu atrašana dabā, kas apstiprina teoriju.…
