Zelta griezums (Dievišķā proporcija) matemātikā un mākslā

Līdz ar cilvēka attīstību rodas jauni priekšmeti, zinības un pilnveidojas prāta spriestspējas. Ne tikai mūsdienās cilvēki ir domājuši kādēļ nepieciešami mākslas objekti, arī agrāk šo jautājumu, izcili tā laika prāti, ir uzdevuši paši sev. Māksla izstaro skaistumu, bet kas ir skaists un kas nav? Senajā Grieķijā ar šo jautājumu lauzīja prātus estētiķi, Estētika ir filozofijas nozare, kas aplūko jautājumus par skaisto, par mākslu un daiļradi. Tā pētī mākslas attieksmi pret īstenību, mākslas attīstības likumus, tās saturu un formu, mākslas sociālās funkcijas. Estētiķi šādā veidā nonākuši pie secinājuma, ka pamats skaistumam ir harmonija.
Ja pagaidām rodas iespaids, ka „zelta griezums“ ir tikai mākslā sastopams jēdziens, tad tā nav. „Zelta griezumam“, patiesībā, ir ļoti matemātikska būtība un tas ir aprēķināms. Grāmatā „Par dievišķo proporciju“ tika aplūkoti arhitektūras jautājumi (izmantojot romiešu Vitruvija darbu). Šeit tika pētīti arī pieci regulārie daudzskaldņi un no tiem iegūtie pusregulārie daudzskaldņi, kā arī cilvēka ķermeņa proporcijas, kuras izteica ar veseliem skaitņiem. Šos visus piemērus pierādīja arī vizuālā veidā- Leonardo da Vinči uzzīmēja grāmatas ilustrācijas, līdz ar to ir pierādījies arī tas, ka šī proporcija ir nozīmīga mākslā.
Matemātika un māksla arī mūsu izvēlētajā profesijā nav sveša. Ik uz soļa saskaramies ar dažādiem matemātiskiem aprēķiniem. Intejera dizainera uzdevums ir padarīt mājokli harmonisku, ērtu un mājīgu. Mēs to apgūstam ar krāsu mācības, kompozīcijas, rasēšanas un datorgrafikas palīdzību, bet aprēķinus, lai telpā viss atrastos savās vietās kā pēc plāna, mēs iemācamiems matemātikas stundās. …