Zaudējums saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu ir : “ katrs mantiski novērtējams pametums “ . Vārds “ pametums “ zināmā mērā arī prasa skaidrojumu , tātad vispirms skaidrosim pametuma būtību , līdz ar to kļūs skaidrāka jēdziena zaudējums nozīme . Ar zaudējumu lielākoties jāsaprot izdevumi , kuri rodas saskaņā ar mantas bojājumu vai zaudējumu . Šis zaudējums galvenokārt skar kreditoru un ir jāatlīdzina otrai pusei , kompensējot nodarīto zaudējumu kreditoram . Protams , jāatzīmē , ka zaudējums ir saistīts ar ienākumiem , kuri būtu iegūti , ja manta nebūtu gājusi bojā . Jāatlīdzina peļņa , kura būtu gūta no mantas lietošanas .
Zaudējums var rasties arī sakarā ar fiziskai personai nodarītiem miesas bojājumiem . Pie šiem zaudējumiem galvenokārt pieskaitāmi tie , kuri radušies darba izpildes gaitā . Šādu zaudējumu atlīdzību reglamentē 1993. gada 4. janvārī apstiprinātie “ Noteikumi par kārtību , kādā darba devējs atlīdzina darbiniekam sakropļojuma vai arodslimības dēļ nodarīto kaitējumu “ . Šeit mēs sastopamies ar pretrunu , ka šajos noteikumos ir minēts nevis zaudējums , bet gan kaitējums . Saprotams , ka šeit “ kaitējums “ lietots tur , kur atbilstoši Civillikumam būtu pareizāk lietot terminu “ zaudējums “ . Kaut gan tas nav gluži viens un tas pats , jo kaitējums ir sakropļojums vai arodslimība . No tā var secināt , ka zaudējums ir jāatlīdzina sakarā ar kaitējuma rašanos . Tomēr ne katrs zaudējums , kas radies ar personai nodarītiem miesas bojājumiem ir jāatlīdzina.…