Zaudējumu veidi. Civiltiesības

Kopsavilkums
Veiktā izpēte rakstot referātu par Zaudējumu veidiem autorei sniegusi padziļinātākas zināšanas Saistību tiesību studiju kursā , tādēļ balstoties uz veikto pētījumu autore izvirza šādus secinājumus-
Tiesības ir neizsmeļams jaunrades avots, mainoties laikam , procesam , apstākļiem.
Zaudējumi iedalāmi pēc to izcelsmes veida , civillikumam paredzot , ka zaudējums pastāv ne tikai kā priekšā stāvošs vai jau cēlies , bet zaudējumu saprot arī kā tādu aizskārumu no kā tas būtu cēlies vai radīts tīši , vai arī nē.
Pētot augstākās tiesas spriedumus autore secina, ka kaitīgās sekas mantiskā aizskāruma gadījumā vairākumā rodas tieši - tiešos zaudējumos.
Tieša zaudējuma rezultātā persona paredz zaudējuma sekas kā arī no visa izrietošos apstākļus , kas izriet no šo seku iestāšanās, jo darbības veiktas – tīši ar nodomu, bet tas nav bijis kā iemesls , lai šādas darbības tiktu pārtrauktas.
Pētot juridisko literatūru un tiesu prakses materiālus autore secina, ka praksē ir īpaši būtiski nošķirt netiešu zaudējumu no nejauša , jo nejaušs zaudējums nav jāatlīdzina.
Nejaušu sakritumu rezultātā iestājies zaudējums nevar būt par pamatu, lai šāds zaudējums tiktu atlīdzināms, kaut problēma saskatāma gadījumos , kad šāds zaudējuma veids ir jāpierāda.
Referāta mērķis tika sasniegts, jo autore izpētījusi zaudējumu veidus un noskaidrojusi šo zaudējumu veidu rašanās cēloņus, mantiskā labuma zuduma sastāvu.
Pētījumā izvirzītā hipotēze - zaudējums kā mantiskā labuma zudums atlīdzināms neatkarīgi no zaudējuma veida vai tā izcelsmes, neapstiprinājās , jo pētījuma izpētes laikā tika noskaidrots, ka nejaušie zaudējumi nav atlīdzināmi , neatkarīgi no tā kā tie būtu radušies.
…