Nobeigums
Zaudējumu atlīdzināšana ir galvenais civiltiesiskais līdzeklis tiesisku aizskārumu seku novēršanai, tāda mantiskā stāvokļa atjaunošanai vai nodrošināšanai, kāds būtu, ja nebūtu noticis tiesībpārkāpums. Kompensācijas funkciju zināmā mērā pilda arī līgumsods un procenti. Taču šie tiesiskie instrumenti piemērojami tikai likumā vai līgumā īpaši paredzētos gadījumos, turpretim zaudējumu atlīdzināšanas pienākums likumā ir noteikts universāla priekšraksta veidā.
Katrs tiesību aizskārums rada negatīvas sekas. Pārvadājumam nodotas kravas sabojāšana ne tikai samazina īpašnieka mantas apjomu, bet var radīt arī blakus izdevumus un peļņas zaudējumu. Ja laikā nav izpildīts pirkuma vai piegādes līgums, kreditoram tāpat var rasties mantisks samazinājums vai nu tādēļ, ka nebija iespējams saražot citas peļņu nesošas lietas, vai arī radās izdevumi, izlīdzinoties bez cerētās lietas lietošanas. Saduroties divām automašīnām (delikts), samazinās ne tikai abu automašīnu vērtība, var ciest arī cilvēku veselība, darba spējas, kas izraisa ārstēšanās izdevumus un ienākumu samazinājumu.
Pretēji fiziskām personām juridiskās personas plaši izmanto šo zaudējumu piedziņas mehānismu, cenšoties precīzāk un profesionālāk slēgt līgumus, kurās tiek atrunātas vissīkākās detaļas. Taču lielus zaudējumus var radīt ne tikai nekvalitatīvas preces vai pakalpojumi, bet arī ikdienas dzīves situācijas.
Neapšaubāmi, zaudējumu atlīdzināšanas pienākumam ir arī preventīva nozīme, pat vairāk, civiltiesisko attiecību dalībnieki var jau iepriekš lēst, kādi zaudējumi var rasties, ja neizpildīs konkrētu saistību, un līgt par nodrošinājumu pret tiem. Taču tiesu praksē zaudējumu piedziņas lietas ir samērā retas. Tas izskaidrojams ne tik daudz ar likumu nepilnībām, kā ar praktiskās dabas grūtībām zaudējumu esamības un apmēra, kā arī cēloniskā sakara ar pārkāpumu pierādīšanā.
…