Mūsdienās latviešu valodā arvien biežāk jūtama citu valodu ietekme, kas rada bažas par tās turpmāko tīrību un stabilitāti. Šāds latviešu valodas piesārņojums atrodams gandrīz ikvienā latviski runājoša cilvēka leksikā, bet visvairāk kritikas tiek veltīts tieši Latvijā dzīvojošajiem jauniešiem, jo viņi valodas piesārņošanai pakļaujas visvieglāk un iespējams pat jūt nepieciešamību pēc tās, lai iekļautos savu vienaudžu vidū. Tajā pašā laikā ne tikai jaunieši, bet arī labi izglītoti cilvēki, varbūt pat negribot, piesārņo valodu ar dažādiem, vairumam nesaprotamiem vārdiem, daži, tieši otrādi, šķiet pazīstami, bet tiek lietoti nepareizi, nezinot to patieso nozīmi. Šajā referātā lielāka uzmanība tiks pievērsta vārdam žargonisms, lai arī šis valodniecībā lietotais termins sabiedrībā tiek plaši lietots, nešķiet, ka visi runātāji zina tā patieso nozīmi.
Tieši tādēļ, lai izprastu šī valodas slāņa apzīmējošā vārda īsto, ne tikai aptuveno nozīmi, tika veikta tā lietojuma un nozīmes analīze, kā arī tika pētīts, kādēļ tieši jaunieši ir tie, kas žargonu lieto visbiežāk un kas īsti pamudina uz šāda veida valodas piesārņošanu., Lai arī ir veikts daudz un dažādu pētījumu par žargonismiem, uzskatu, ka valoda attīstās ik brīdi, tās nozīme, izmantojums un būtība iegūst arvien jaunas tendences. Tāpat tas ir ar žargonu - tā nozīme un lietojums sabiedrībā ir mainīgs.
Lai iegūtu vajadzīgo informāciju šī referāta izveidei tika lietotas dažādas informācijas iegūšanas metodes: anketēšana, literatūras avotu pētīšana, intervēšana, kā arī konsultēšanās neskaidrajos jautājumos ar šajā jomā zinošākiem cilvēkiem.…
