Žana Piažē intelektuālās attīstības teorija

Nobeigums
Piažē pētījumu rezultāti nav novecojuši un ir aktuāli arī mūsdienās, kad psihologi nereti lieto tādus apzīmējumus kā „atbildes pēc Piažē” vai arī „Piažē uzdevumi”, ar tiem saprotot uzdevumu veidus, kas ir līdzīgi paša Piažē aprakstītajiem. Tādējādi jāsecina, ka Žans Piažē atstājis paliekošas pēdas ne tikai mūsdienu attīstības psiholoģijas, bet arī psiholoģijas kā zinātnes attīstībā.
Tomēr Piažē intelektuālās attīstības teorijas kritiķi aicina to uzlabot ar lielāku stadiju pakāpeniskumu un mazāku stadiju robežu uzsvērumu, kā arī citu prāta funkciju, piemēram, emociju vai motivācijas, ietveršanu teorijā. Tāpat Piažē kritizē par pārlieku vispārināšanu un informācijas pieejamības nediferencēšanu, proti, indivīdi dažādu iemeslu dēļ var nespēt adekvāti uztvert vienu un to pašu informācijas daudzumu.
Interesanti, ka 20. gs. divdesmitajos gados par Piažē galveno izpētes objektu kļūst paša bērni – Žaklīna, Lusjens un Lorēna. Tieši viņu intelektuālo īpatnību pētījumi ir daudzu teorētisko darbu pamatā un tādēļ Piažē tiek kritizēts par pārāk mazu pētījuma izlasi vispārīgu apgalvojumu izteikšanai un teoriju izvirzīšanai.
Jaunākie pētījumi liecina, ka, iespējams, Piažē jau toreiz pietiekami nenovērtēja bērnu mācīšanās spēju potenciālu, kā arī tiek uzskatīts, ka mūsdienu bērni ir dažādu iemeslu dēļ attīstītāki, tāpēc viņa vecumu grupu sadalījums vairs neatbilst realitātei.
Taču kopumā viņa teorija netiek apstrīdēta pat pēc vairākiem gadu desmitiem kopš tās izstrādes un turpina iedvesmot jauniem intelektuālās attīstības pētījumiem visā pasaulē.


…