Piažē četrās aprakstītajās stadijās, kuras tika apskatītas iepriekš, katru pakāpi raksturo noteikts loģikas tips, kas ir atsevišķs katram konkrētajam posmam, bet kvalitatīvi atšķiras no pieaugušo loģikas. Piažē atklāj arī attiecības jeb paralēles starp dabas zinātnes attīstību un bērna loģiski-matemātiskās domāšanas attīstību. Abos gadījumos sākumā ir vienkārši eksperimenti ar objektiem, kas atklāj to mijiedarbības shēmas. Viņš paskaidroja, ka ir iespējams atrasties ceturtajā attīstības pakāpē (formālās darbības pakāpē) kādā atsevišķā zināšanu jomā, bet tas nebūt nenozīmē, ka indivīds ir formāli darboties spējīgs visās jomās.
Piažē uzskata, ka attīstība sākas ar intuitīvu skaitļu, cēloņu un seku sapratni un var turpināt attīstīties līdz augstākajam modernās matemātikas, dabas zinātnes un loģistikas līmenim.
Secinājumi:
Bērnu kognitīvā attīstība norisinās pakāpeniski un secīgi.
Bērni apgūst zināšanas un iemaņas sev raksturīgā veidā.
Bērnu pasaules uztvere atšķiras no pieaugušo pasaules uztveres.
Intelekta attīstība nodrošina pielāgošanos dzīves videi jeb adaptāciju.
Intelektuālā attīstība sākas jau no dzimšanas.
Intelekta attīstība ir balstīta uz nebeidzamu cēloņu un seku sakarību atklāšanu.
Intelektuālā attīstība ir svarīgs process, kurā bērni iegūst un attīsta zināšanas- uztveri, atmiņu, domāšanu.
…