Šobrīd Latvijā nostiprinās daudzpartiju sistēma, kuras sākuma posmā ir raksturīga liela fragmentācija un līdz ar to arī institucionāls vājums. Neskatoties uz partiju lielo daudzumu, tam ir savs pozitīvs ieguldījums politisko partiju sistēmas stabilizācijā tajā aspektā, ta tā ar likumdošanas mehānismu un vēlēšanām ļauj izkristalizēties stiprākajām partijām šī procesa sākuma posmā, kura laika gaitā nostabilizē savas pozīcijas.
Politisko partiju izcelšanās avoti 1990. gados ir:
1)Vēsturisko starpkaru perioda partiju atjaunošana, kur visaktīvāk tika atjaunotas sociāldemokrātiskās un kristīgo demokrātiju partijas, kuras padomju perioda laikā aktīvi darbojās trimdā;
2)Bijušo masu organizāciju dezintegrācijas rezultātā izveidojušamies politiskās partijas;
3)Bijušo Komunistisko partiju pārvaldes rezultātā izveidojušamies sociāldemokrātiskās un sociālistiskās partijas;
4)Jaunu partiju nodibināšana pēc politiķu vai uzņēmēju ierosmes.
Apkopjot šo, var secināt, ka XX gadsimtā Latvijā pastāvēja gan daudzpartiju, gan vienpartiju sistēmas, kuru nomaiņa un transformācija tieši ir saistīta ar politiskā režīma – demokrātiskā, autoritārā, totalitārā – nomaiņu. Savukārt, politisko partiju sistēmas 1990.gados, kā liecina ģenēzes avoti, ir ne tikai esošās politisko apstākļu ietekmētās, bet liela ietekme uz tām ir gan no starpkaru perioda partiju sistēmu veidojumiem, gan no padomju vienpartijas sistēmas īpatnībām.…