Zaļo kustība un politikas teorija

1. Ekoloģiskā filozofija.
1.1. Tās skaidrojums.
Vēsture pastāv kā cilvēka radošās būtības izpausme, to pavada aktīva iejaukšanās dabas procesos, civilizētās pasaules kā dabas pasaules pretstata izveidošanās. Vēsture rāda un apliecina neatgriezeniskas pārmaiņas. Kā liecina mitoloģijas pētījumi, cilvēce ilgi visiem spēkiem pretojās vēsturiskuma izjūtai. No tā var secināt, ka visā šajā laikā cilvēce, būdama dabas daļa, nebija no tās atdalījusies. Tiklīdz radās priekšstats par lineāro laiku un neatgriezenisku notikumu plūsmu, priekšplānā izvirzījās jautājums par nākotni, un cilvēce uzsāka savu patstāvīgu attīstības gaitu. Starp visām dzīvajām būtnēm cilvēks ir unikāls ar to, ka spēj veidot nākotni saskaņā ar saprātu un brīvo gribu.
Cilvēks, attīstot savu unikalitāti un topot brīvs, atraujas no dabas norisēm. Daba un cilvēku pasaule nostājas viena otrai pretī un pamazām nonāk līdz konfliktsituācijai. Rietumu kultūrā pazīstama pragmatiskā nostādne, kas cilvēka garīgumu pretstata dabas materialitātei. Ievērojamais 20.gadsimta franču mākslinieks Žans Dibifē atzīst: „Viens no Rietumu kultūras pamat raksturojumiem ir uzskats, ka cilvēka iedaba krasi atšķiras no citu dzīvo būtņu iedabas. Ir pierasts, ka cilvēku nedrīkst identificēt vai pat salīdzināt ar tādiem elementiem kā vējš, upes, koki. Izņēmums var būt humoristiski atgadījumi vai poētiski retoriskas figūras. Ja Rietumu cilvēks nicina gan upes, gan kokus un necieš, ka viņu salīdzina ar tiem. Turpretim tā sauktais primitīvais cilvēks mīl un apbrīno upes un kokus, un ļoti labprāt grib tiem līdzināties. Viņš spēcīgi izjūt visu lietu kopību, it īpaši to, kura pastāv starp cilvēku un ārējo pasauli. Šīs primitīvās sabiedrības ar daudz lielāku cieņu nekā Rietumu cilvēks skatās uz visu to, kas ir uz Zemes. Tās ļoti labi saprot, ka cilvēks ir nevis citu būtņu īpašnieks, bet gan tikai viena no šīm būtnēm.”
20.gadsimtā Eiropā uzplaukst tāda filozofijas nozare kā ekoloģiskā filozofija. Radusies 20.gs. otrajā pusē, kad cilvēks ir spiests apsvērt, pie kā novedīs mūsdienu tehnoloģijas straujā attīstība.
…