Pienāk brīdis, kad mēs katrs aizdomājamies - kas īsti ir zaļais dzīvesveids? Visapkārt tik daudz zaļā: zaļās takas, domāšana, zaļie zemnieki un partijas. Tātad tas ir aktuāli un nozīmīgi, ja jau tiek tik ļoti popularizēts un uzsvērts sakarā ar dažādām jomām. Īstenībā mēs patiesi neaptveram, ka mūsu neapdomātais dzīvesveids izraisa nopietnas problēmas videi, kurā mēs dzīvojam, līdz ar to mums pašiem. Problēmas, kuras pēc tam atrisināt ir daudz laikietilpīgāk un grūtāk. Turklāt tas prasa lielus līdzekļus, nevelti viena no nozīmīgākajām Eiropas Savienības rūpēm ir vide, tāpēc tai tiek atvēlēti lieli naudas līdzekļi. Latvijā vides infrastruktūrā no 2007. līdz 2015.gadam paredzēts ieguldīt vienu miljardu eiro, no tiem 765 miljonus ūdens saimniecībā. Eksperti atzīst, ka vide ir viena no visstingrāk regulētajām jomām ES, un tā tam arī jābūt. Cilvēki sākuši saprast, ka dabas resursi nav bezgalīgi, ka nevar no dabas vienīgi ņemt un ņemt, nerūpējoties par atjaunotni.
Daudzi neinteresējās par pārtikas produktu patieso izcelsmi, pārvietojas biežāk ar auto, nekā ar velosipēdiem, izmet izlietotās spuldzītes un baterijas sadzīves atkritumos, nevis nodod bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem. Iedziļinoties zaļā dzīvesveida būtībā - tas ir dzīvesveids, kuru nav īpaši jāreklamē un jācīnās par to. To diktē mūsu dabiskā lietu uztvere un sirds izjūta, jo būt zaļajam nozīmē domāt zaļi, un tas jāsaprot katram pašam. Vai apzināmies, ka ķīmiskie savienojumi, kuri tiek izmantoti lielākajā daļā intensīvās lauksaimniecības, saglabājās pārstrādes procesos un neizzūd vēl ilgu laiku pēc to lietošanas? To iedarbība uz cilvēkiem izpaužas pēc vairākiem desmitiem gadu, tātad tas ietekmēs mūs un mūsu bērnus. Par to ir vērts padomāt un izsvērt visus par un pret, kāpēc dzīvot vai nedzīvot zaļi. Jo Zaļais dzīvesveids nozīmē dzīvot nenodarot pāri sev, citiem un videi!…
