Secinājumi
Kopumā varam secināt, ka Lutera uzsāktās idejas attīstīja un galīgi nobeidza Kalvins. Viņu idejas laika gaitā stiprināja valdnieku varu un centralizēja valstis. Bet to zināšanu avots mums jau sen bija zināmas, vienīgi mēs nebijām pratuši tajās ieskatīties un atrast īsto. Kalvins izmantoja Vecās Derības tekstus, lai pierādītu, ka valdniekiem, gluži kā tas bija senatnē senajai ebreju tautai, ir jāvalda ar Dieva gribu, bet pavalstniekiem ir jābūt pakļāvīgiem un ir pilnībā jāuzticas savam valdniekam cerot, ka Dievs tam ir parādījis pareizo ceļu un drīz vien tie tiks izvesti daudz labākā pasaulē. Cilvēkiem ir ļoti svarīgi zināt, ka to izvēlētais ceļš ir Dievam tīkams vai Dieva ierādīts, ja tā nebūtu, cilvēki nesekotu Mozum, un sen jau to būtu pametuši. Kalvina idejas par valdnieka izredzētību pavalstniekos ierosina paklausību un praktiski bezrobežu paļaušanos uz viņa spēkiem, uz viņa apgarotību. Uz to jau pēc savas būtības ir tendēts teokrātisks valsts modelis, bet, kā man liekas, ja teokrātiskas valsts modelī nodalīt reliģiju un valdniekam uzticēt tikai politisko varu, tad tas it tiešais ceļš uz absolūtisma ideju īstenošanu. Piemēram, zaudēts karš būs uztverts kā sods, ko caur laicīgām ciešanām ir uzlicis Dievs, bet valdnieks ir tikai šīs gribas realizēšanas instruments, bet vai mūsu pasaulē viss ir tik absolūts, tas jau ir cits jautājums...
Noslēdzot šo darbu gribētos pateikt, ka tēma ir ļoti specifiska un daudz ko no tās potenciāla tā arī palika neizzināts. Tā vien šķiet, ka šī tēma stāv pie mūsdienu politisko attiecību pirmsākumiem tāpēc tā ir pētniecības cienīga. Kas attiecas uz šī darba izvirzītājiem mērķiem tad uzskatu, ka tie tomēr ir sasniegti, vienīgais, ko varu bilst savai aizstāvībai ir tas, ka ir maz Kalvina varas uzskatu jautājums, tāpēc man savā ziņā bija jābūt pirmo pēdu ieminējumam šīs problēmas sakarā.…