Zādzību izmeklēšana un kriminālistiskā novērošana

1.SĀKOTNĒJĀS DARBĪBAS ZĀDZĪBU IZMEKLĒŠANĀ.

Visizplatītākais no noziegumiem ir zagšana. Tā ir (Sodu likuma 546.p) atklāta vai slepena svešas kustamas mantas paņemšana ar nolūku to paturēt nelikumīgi savā vai citas personas labā.1 Pēc romiešu tiesībām zādzība - furtum un tās jēdziens ietver sevī visa veida lietu piesavināšanos un izšķērdēšanu, kā arī cita lietas aizskaršanu bez lietas īpašnieka ziņas un piekrišanas.2 Spēkā esošais Krimināllikums nosaka, ka zādzība ir svešas kustamas mantas slepena vai atklāta nolaupīšana (zādzība).3
Zādzību izmeklēšanas īpatnības nosaka to veids, t.i., vai zādzība tiek veikta no slēgtas telpas vai atklāti. Zādzību izmeklēšanas metodikā no slēgtām telpām (noliktavām, veikaliem u.tml.) ir daudz kopīga ar valsts vai privātfirmu īpašuma, vai pilsoņu personīgā īpašuma zādzību gadījumos izmantojamajām metodēm. Taču ir būtiskas atšķirības, kuras nosaka to, ka valsts vai privātfirmu īpašuma zagšanas gadījumā ir nepieciešams veikt vērtslietu inventarizāciju un pārbaudīt versiju par materiāli atbildīgās personas iespējamo līdzdalību šo vērtslietu piesavināšanā un cenšanos slēpt savu noziegumu, inscenējot zādzību vai veicot zādzību par summu, kura ir daudz mazāka par piesavināto vai patērēto summu.
Sākotnējās darbības zādzību izmeklēšanā ir ziņotāja par zādzību, cietušā un liecinieku nopratināšana un notikuma vietas apskate.…