Ne tikai mēs paši, bet arī mūsu īpašums ir apdraudēts no noziedzniekiem. Kriminālā noziedzība Latvijā katru gadu pieaug nevis samazinās kā mēs visi to gribētu. Visbiežāk sastopamais noziedzīga nodarījuma veids ir zādzība, kas arī ir mana darba tēma. Sevišķi palielinās nepilngadīgo noziedzība, kā arī automašīnu zādzības.
Darbā noskaidroju, kas ir zādzība, kā arī aplūkoju zādzības veidus. Pievēršos arī zādzības kvalificējošiem apstākļiem un sodiem, kādus piespriež par izdarītu zādzību.Spēkā esošajā likumā zādzība ir formulēta kā svešas mantas atklāta vai slepena nolaupīšana (LKL 175.p.1.d.). Latvijas Augstākās tiesas plēnums zādzību skaidro kā tīšu prettiesisku svešas mantas slepenu vai atklātu bezatlīdzības nolaupīšanu, izņemot to no īpašnieka vai citas personas valdījuma, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu. 1903.gada Sodu likums zādzību formulē kā ‘’slepenu vai atklātu svešas kustamas mantas paņemšanu piesavināšanās nolūkā’’ (581.p). 1933.gada Sodu likums zādzību traktē kā ‘’slepenu vai atklātu svešas kustamas mantas paņemšanu ar nolūku nelikumīgi paturēt to savā vai citas personas labā’’.1
Svarīga pazīme, kas ietverta jēdzienā, ir norādījums uz nolūku, kādā tiek izņemta manta. Pastāvošā tiesu prakse atzīst, ka manta tiek nolaupīta, lai rīkotos ar to kā ar savu, paskaidrojot, ka nolaupīšana ir prettiesiska svešas mantas paņemšana piesavināšanās nolūkā.
Līdzīgi kā visiem noziegumiem pret īpašumu zādzības objekts ir īpašuma intereses, respektīvi, tās personas tiesības, kas saistītas ar mantas valdījumu,
lietojumu un tiesībām brīvi rīkoties ar to. Zādzības gadījumā visas šīs tiesības tiek apdraudētas.
To, kādas konkrētas īpašuma intereses apdraud noteikta zādzība, nosaka, noskaidrojot, kas ir mantas īpašnieks. Tā, piemēram, apdraudēta var būt fiziskas vai juridiskas personas manta; Tā var būt personiska, valsts, iestādes, organizācijas, uzņēmuma u.c. manta.…
