1642.gadā Blezs Paskals izveidoja astoņkārtīgu summāro mehānismu. Pēc divsimt gadiem, 1820.gadā, francūzis Šarls De Kolmars izveidoja aritmometru, kurš varēja veikt reizināšanas un dalīšanas darbības. 1888.gadā amerikāņu inženieris Hermans Hollerits1 uzkonstruēja pirmo elektromehānisko skaitļošanas mašīnu – tabulatoru. Tā varēja nolasīt un šķirot statistiskos ierakstus, kuri bija nokodēti perfokartēs2.
1944.gada februārī vienā no IBM (International Business Machines) kompānijas ražotnēm, sadarbojoties ar zinātniekiem no Harvardes universitātes, izveidoja elektroniski-mehānisko skaitļošanas mašīnu –
„Mark-1”, kura izmantoja elektromehāniskus relejus un 4 sekunžu laikā tā varēja sareizināt divus 23 ciparu skaitļus. Divus gadus vēlāk, 1946.gadā, tika izveidota pirmā elektroniskā skaitļošanas mašīna – ENIAC, kura bija pilnīgi elektroniskā un darbojās uz elektroniskām lampām.
Nākot klājā jaunākām tehnoloģijām, radās nepieciešamība pēc algoritmiem un vadības sistēmām, kuras nodrošinātu šo tehnoloģiju darbu. Šādas vadības sistēmas nosauca par operētājsistēmām. Šobrīd operētājsistēmas tiek izmantotas visdažādākā tipa tehnikā, piemēram: mikroviļņu krāsnīs, mobilajos telefonos, veļas mašīnās, ledusskapjos, visbeidzot elektroniskajās skaitļošanas mašīnās – datoros.
Divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu vidū Microsoft kompānijā tika izstrādātas Windows 95 un Windows NT operētājsistēmas, kuras ieguva lielu popularitāti datoru lietotāju un tīkla administratoru starpā. Attīstoties jaunākām tehnoloģijām pieauga lietotāju prasības, kas veicināja datoru operētājsistēmu attīstību. Tās pakāpeniski palika drošākas, stabilākas, ērtākas un daudzfunkcionālākas, kā arī sāka izmantot specifisku dizainu, kurš prasa lielu datora ātrdarbību datu apstrādē. …
