Pasaulē ir apmēram 850 darbīgu vulkānu. Vairums no tiem atrodas jutīgākajos punktos gar plātņu robežām, kur no zemes dzīlēm ceļas kvēlojoša magma* un sasniedz Zemes virsu.
Tipisks vulkāns ir paugurs, caur kura centru iet vulkāna kanāls un zem kura atrodas magmas avots. No magmas avota bez centrālā kanāla var atzaroties arī mazāki kanāli – silli un daikas. Kad spiediens magmas kanālā pieaug, magmas un cieto iežu maisījums, ko sauc par lavu, ceļas pa centrālo kanālu uz augšu. Sākas vulkāna izvirdums. Ja lava ir ļoti bieza, tā var sastingt kanālā un radīt aizsprostojumu. Taču spiediens no apakšas palielinās un pārrauj aizsprostojumu, augstu gaisā izmezdams iežu gabalus – vulkāniskās bumbas. Izplūstošā lava sacietē uz vulkāna nogāzēm. Ar katru nākamo izvirdumu vulkāns palielinās.
Biezā lava noplūst lēni un ātri sacietē, tā veidodama stāvmalu stratovulkānus. Šķidrā lava aizplūst daudz tālāk, pirms tā sastingst. Tā rodas vulkāni ar lēzenām nogāzēm, kurus sauc par vairogvulkāniem.
Karstais ūdens
Ja magmas tuvumā atrodas pazemes ūdeņi, tad tie stipri sakarst, ceļas augšup un laužas uz āru. No Zemes fontanējošu karsta ūdens un tvaika avotu sauc par geizeru. No vulkāna plaisām vai lavas izplūstošu vulkānisko gāzu vai tvaika strūkla ir fumarola. Ja tvaiks izplūst caur šķidru vulkānisko pelnu masu, rodas dubļu avoti.…
