Viljama Šekspīra traģēdijas “Karalis Līrs” darbība risinās Britānijā viduslaikos. Konkrētas norādes, par to, cik ilgs laikposms ir attēlots lugā, nav dots. Tāpat tekstā nav pārlieku akcentētas kādas citas vizuālās detaļas, kas palīdzētu raksturot valsti, laikmetu un norises.
Teika par par karali Līru uz viņa meitām ir pazīstama britu leģenda. Šo teiku savos darbos ir izmantojuši vairāki rakstnieki, kā, piemēram, Džefrijs Monmuts “Britānijas vēsture” (1135), Lajomons dabā “Bruts” (1200), tāpat šis stāsts sastopams arī Roberta Glostera (ap 1300), Roberta Maninga (ap 1338), Džena Hardinga (ap 1450) darbos, kā arī Honinšeda “Hronikā” (1577). Savukārt V.Šekspīra traģēdijā “Karalis Līrs” var nojaust folkloras materiāla izmantošanu, dažādas leģendas un nostāstus, balādes, kā arī Bībeles motīvus.
Traģēdijai ir lineārs sižeta izklāsts ar skaidri izteiktu sarežģījuma punktu (Līra vēlme sadalīt valsti trijās daļās; vecāko meitu lišķība). Zīmīgi, ka lugas kulminatīvais brīdis iestājas jau pirmā cēliena pirmajā ainā, līdz ar to pārējā lugas darbība iegūst zināmu retardācijas gaitu – pārējie notikumi pakārtojas šai sižeta līnijai. Šai lugai ir zināms mozaīkas princips, ko varētu nosaukt pat par sadrumstalotu. Nav pārlieku lielas sasaistes starp notikumiem – tie liekas atsvešināti no pārējas lugas darbības. Lielākoties darbība virzās paralēli, vērojot, kas notiek karaļa un viņa meitu starpā un kas, savukārt, norisinās starp Glosteru un viņa dēliem. Tādējādi var izdalīt vairākas sižetiskās līnijas, kas lugā risinās paralēli:
1. Līrs un viņa meitas;
2. Glosters un viņa dēli;
3. “Vecais” un “jaunais” Līrs.
…