Grūti iedomāties latviešu zemē raksturīgāku stūri par Jaudžu mājām 19. gadsimta beigās. Tā bija pieticīga zemnieku mītne, vienkārša, bet pievilcīga. Dzīvojamā ēka, daži lapu koki, sakņu dobes un jauniestādīts augļu dārzs. Visapkārt tāli plašumi. Lēzeni pakalniņi. Vietām meža strēmeles. Labības lauki. Saulē izkaltis, putekļains vai arī lietū samircis, dubļains ceļš. Plašas ganības. Tāda bija aina, kas šeit saistīja skatienu.
Šinī sētā dzīvoja Purvīšu ģimene: piebaldzēns Juris Purvītis ar sievu Annu, ko viņš Jaudžos bija pārvedis no Raunas. Vilhelms Kārlis, nākamais gleznotājs, viņu pirmais bērns, piedzima 1872. gada 3. martā (20. februārī pēc vecā stila), pēc tam vēl četri – divi zēni un divas meitenes (viena no tām mira jaunībā). Grūts bija Purvīšu ģimenes materiālais stāvoklis, zemes bija maz, un tā bija neauglīga. Vecāki darba nebijās un strādāja no tumsas līdz tumsai. Juris bija labs namdaris, un šī amata prasme dažkārt deva viņam iespēju nopelnīt.
Vilhelms bija paklausīgs, apzinīgs, kluss, sevī noslēdzies zēns. Jau bērnībā viņam bija izdomu spējas, un viņš uzcītīgi pūlējās paša rokām izgatavot to, ko bija iecerējis. Agri iemācījās rīkoties ar āmuru, zāģi un skrūvgriezi. Viņam patika ikviens jauninājums, ikviens uzlabojums, sevišķi tad, ja tas deva ne tikai praktisku labumu, bet arī skaistumu.
Skolas gaitas sākās Zaubes draudzes skolā, kad zēnam bija 8 gadi. No Jaudžiem līdz muižai bija apmēram 9 km.…