Volands un viņa svīta: tēlu avoti, filosofija un funkcijas

Volands
Romānā “Meistars un Margarita” Volands ir viņpasaules spēku vadonis. Volands – tas ir sātans, velns, tumsas valdnieks, melnais mags, nelabais gars un ēnu pavēlnieks (šie apzīmējumi atrodami romāna tekstā) Šis tēls lielā mērā ir radniecīgs Mefistofelim, arī vārds Volandam aizgūts no Gētes poēmas, kur šis vārds gan atrodams tikai vienu reizi un tulkojumos ne vienmēr tiek pieminēts.
Izskats
Volanda portrets tekstā atrodams pirms Varenās balles. “Divas acis cieši skatījās Margaritai sejā. Labā ar zeltītu dzirkstelīti dziļumā, kura varēja ieurbties jebkuras dvēseles visapslēptākajā stūrīti, un kreisā – tukša un melna, gluži kā šaura adatas acs, kā ala uz tumsas un ēnu valstības bezdibenīgo aku. Volanda seja bija sašķiebta uz sāniem, mutes labais kaktiņš noslīdzis uz leju, augsto, kailo pieri šķērsoja dziļas, asajām uzacīm paralēlas grumbas. Volanda sejas ādu klāja tāds kā mūžsens iedegums.”
Viņa īsto seju Bulgakovs slēpj tikai pašā romāna sākumā, jo vēlas saglabāt intrigu, pēc tam jau tiek pausts gan Meistara, gan paša Volanda runā, ka Patriarhu dīķos ir ieradies pats Nelabais.
Volands attēlots dižs un majestātisks, tas ir kā pretstats tradicionālajam sātana tēlam, kurš parasti tiek tēlots kā prasts Āžakāja.

…