Vlasovieši

Vlasovieši – Padomju Dzimtenes nodevēji, kas piedalījās pretpadomju militārajos formējumos un LTK (Lielā Tēvijas kara) laikā cīnījās fašistiskās Vācijas pusē. (1942. gadā vlasoviešu militārais formējums padevās gūstā vācu armijai un pārgāja viņu pusē. Vlasoviešu vienības atliekas likvidēja 1945. gada maijā Čehoslovākijā).
“Vlasovieši” – nosaukti sava bijušā komandiera – ģenerālleitnanta A. A. Vlasova vārdā.

Pūloties atvieglot sev cīņu ar padomju patriotiem un veiksmīgu ekupēto zemju ekspluatāciju Vācijas karaspēks centās saliedēt Padomju valsts ienaidnieku spēkus, padarīt tos par saviem pakalpiņiem.
Pateicoties nodevējam – ģenerālim A. A. Vlasovam, kas padevās gūstā vācu armijai, viņi izveidoja bruņotas vienības: “krievu atbrīvotāju armiju” , dažādas “kazaku” un “nacionālās” daļas. Pārsvarā šīs bruņotās vienības, kas tika izveidotas ar šantāžas, iebiedēšanas un piespiešanas palīdzību okupētajās teritorijās darbojās policijas dienestos un izrēķinājās ar miermīlīgajiem iedzīvotājiem. Īpaši cietsirdīgi bija tie (arī vlasovieši), kas izjuta dziļu naidu pret Padomju valsti un padomju tautu.
Vlasoviešu pastāvēšana beidzās vienlaicīgi ar Prāgas kauju notikumiem, kas saistījās ar ievērojamiem militāri – politiskiem rezultātiem. Padomju bruņotie spēki saņēma gūstā apmēram 860 tūkstošus fašistiskās armijas karavīru un virsnieku, tai skaitā arī lielu vlasoviešu grupu kopā ar viņu vadītāju – Dzimtenes nodevēju A. Vlasovu.…