Padomju rakstnieks, kurš 1940. g. emigrēja uz ASV, radīja uzbūves ziņā sarežģītus, lielākoties psiholoģiskus romānus. Plaši pazīstams viņš kļuva ar skandalozo romānu „Lolita” (1955).
Cienījamas un turīgas ģimenes dēls – tēvs bija jurists un politiķis – piedzima Sanktpēterburgā. Skolas gados Nabokovs sacerēja dzejoļus, kurus publicēja privāti. 1919. g. ģimene, bēgot no pilsoņu kara, cauri Grieķijai un Francijai devās uz Angliju. Tajā pašā gadā viņš uzsāka franču un krievu literatūras studijas Kembridžā. [1]
Pēc studijas beigšanas V. Nabokovs 1921. g. pārcēlās uz Berlīni, kur pelnīja iztiku ar privātstundām un publikācijām emigrantu izdevumos. 1925. g. viņš apprecējās ar krievu izcelsmes ebrejieti Veru Slonimu. Nākamajā gadā iznāca romāns „Mašeņka”, stāsts par kādu Berlīnē dzīvojošu emigrantu, kurš atceras dzimtenē palikušo draudzeni. 1928. g. tika publicēts stāsts par mīlas trīsstūri „Karalis, dāma, kalps” (Koroļ, dama, vaļet), kurā bija iestrādātas kāršu spēles metaforas, piemēram, nodaļu skaitu viņš pieskaņoja vienas krāsas kāršu skaitam. [1]
V. Nabokova romānu galvenās tēmas līdz 30. gadu vidum bija dzīves jēgas meklējumi, kā arī emigrantu dzīves apraksts. Romānā „Vērotājs” (Sogļadatai, 1930) viņš stāsta par emigrantu, kurš pēc pašnāvības mēģinājuma paliek dzīvs, tomēr pasauli sāk vērot ar mirušā acīm. Romānā „Aicinājums uz nāvessodu” (Priglašeņije na kazņ, 1935) V. Nabokovs aprakstīja spriedzi starp dzīvību un nāvi. Vīrietis zina, ka viņam jāmirst. Viņš zina savas nāves veidu un cēloni, bet nezina, kad pienāks liktenīgā stunda. Romānā „Dāvana” (Dar, 1935-1937) stāstīts par krievu dzejnieku, kurš emigrējis uz Berlīni. Romāns vēsta par mākslinieka tapšanu, tajā polemizēts par dažādām literatūras formām. [1]
…