Nodoms, ka divu gadu laikā jāsarīko vēlēšanas, un abām daļām vajadzētu apvienoties, netika īstenots. Ziemeļvjetnama kļuva par komunistisku valsti ar Ho Ši Minu prezidenta amatā. Savu varu komunisti diemžēl stiprināja arī ar pret vietējiem iedzīvotājiem vērstu teroru, to vēlāk īstenoja arī Dienvidvjetnamā. Jaunas komunistiskas valsts izveidošanās neapmierināja ASV valdību, kura 50. gados uzskatīja, ka tas neizbēgami ietekmēs arī blakus esošās valstis (t.s. “domino kauliņa teorija” ), ka komunisms ar Maskavu priekšgalā draud pārņemt visu Dienvidaustrumu Āziju. Dienvidvjetnamas valdība ar ASV atbalstu centās tikt galā ar kara laikā iedragāto ekonomiku, tomēr, baidoties, ka valsts nonāks haosā, valsts galva Djems izveidoja diktatūru. Valsts reāli nebija gatava valstiskumam, kur nu vēl demokrātijai. Djema iekšpolitika nekļuva populāra iedzīvotāju vidū, situāciju valstī pasliktināja arī tas, ka Ziemeļvjetnama, ar domu apvienot abas Vjetnamas daļas, sūtīja savus partizānus Dienvidvjetnamas iekšienē, lai turienes iedzīvotājos popularizētu komunisma idejas un kūdītu uz nemieriem. Valsts dienvidos izveidojās komunistiska armija Vjetkongs, kas saņēma militāru palīdzību no Ziemeļvjetnamas, un uzbruka valsts darbiniekiem un militārajām iestādēm. Izcēlās pilsoņu karš. Ar Amerikas atbalstu tika pat izveidota Dienvidvjetnamas armija, ko apmācīja pēc amerikāņu militārajām metodēm. Uz neilgu laiku Djemam izdevās ieviest valstī nelielu kārtību un stabilizēt ekonomiku, tomēr netika ņemts vērā viens apstāklis.…
