Vizuālās mākslas izmantošana bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem rakstītprasmes pamatu apguvē

Lai bērns kļūtu par labu cilvēku, tas jāaudzina. Lai kļūtu par gudru cilvēku, jāattīsta viņa prāts, jāmāca domāt. Domāšana ir vispārināta atspoguļošana, augstākās pakāpes atspoguļošana nekā uztvere, un tieši šajā izziņas procesā bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem vērojami visdziļākie traucējumi. Domāšanas traucējumi izpaužas visos psihiskajos procesos: uztveres, atmiņas, iztēles, emocionālajos un gribas procesos. Bērniem ir grūti atšķirt svarīgāko no mazsvarīgā. Vizuālā māksla ir viena no bērnu iemīļotākajām nodarbēm, kurā bērni var izpaust savas radošās aktivitātes. Radošajā darbībā būtiskākās ir sajūtas, uztvere, atmiņa un domāšana. Uztveres procesā veidojas telpiskā orientācija: acumērs, redzes kontrole. Vizuālajā mākslā svarīga loma ir tēlainajai domāšanai. Tēlainās domāšanas process sākas ar objektu, kas piesaista uzmanību. Visi attēlošanas veidi tēlotājmākslā sekmē bērnu konstruktīvās domāšanas un radošo spēju attīstību.
Vizuālās mākslas darbība attīsta un veido bērna novērtēšanas spējas, estētisko uztveri un gaumi, mākslinieciskās spējas, prasmi patstāvīgi veidot kompozīcijas, izmantojot dažādus materiālus, attēlošanas paņēmienus un vizuālās mākslas tehnikas. Zīmēšana, aplicēšana, veidošana un konstruēšana rosina bērnus izteikt savus emocionālos pārdzīvojumus un lietot tēlotājmākslas nodarbībās gūto pieredzi. Darbošanās attīsta katra bērna iztēli un radošās darbības spējas. Ar tēlotājmākslas palīdzību bērna pasaule padarāma skaistāka, priecīgāka, daudzveidīgāka un emocionāli bagātāka. Tā rosina bērnu pašu radīt darbus, kas atspoguļo vēroto vai fantāzijās radīto. Ar šīm darbībām tiek veicināta arī bērna psiholoģisko procesu attīstīšana – sajūtas, uztvere, atmiņa, iztēle, uzmanība un griba.
Tas nozīmē, vizuālā māksla ir ļoti noderīga bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, jo šiem bērniem ir traucēti psiholoģiskie procesi, bet māksla tos attīsta.
…