Visas iztēles attīstībai vajadzīgās īpašības (plašums, pašizpausme, stabilitāte, spilgtums, oriģinalitāte) nerodas spontāni, bet pie sistemātiska iespaida no pieaugušo puses. Iespaidam vajag bagātināt un konkretizēt bērna priekšstatu par apkārtējo vidi, un neuzspiest viņam gatavas tēmas. Bērnam vajag palīdzēt iepazīties ar īstenību, lai to attēlotu, attīstīt māku operēt ar tēliem lai uz to pamata radītu jaunus. Svarīgi formēt bērniem intereses. Ja neveikt ar viņiem šo darbu, tad arī iztēle zināmi atpaliks no attīstības. Rezultātā, sākoties skolas gaitām bērns var nebūt gatavs mācību materiāla apgūšanai, kas prasa pietiekoši noformētu iztēles līmeni. Šajā vecumā jāparādās tādiem psihiskiem formējumiem, kā darbības iekšējais plāns, refleksija, pašizpausme. Pateicoties šiem jaunieguvumiem parādās jauns iztēles veids – brīv izpausmes iztēle. Pieaug mērķtiecība, iedomu patstāvība iztēles tēli ir uzskatāmi, dinamiski ar emocionālu nokrāsu. Piemīt mākslinieciska uzskatu pārstrāde.
Varam secināt, ka vizuālajā darbībā var izmantot dažādus mākslas līdzekļus un metodes iztēles un fantāzijas izpausmei – zīmēšanu, veidošanu, dažādu materiālu un krāsu izmantošanu darbos, rotaļas utt.
Tātad, darbošanās ar dažādiem radošiem materiāliem, dažādu metožu, māksliniecisko līdzekļu izmantošana, bērnu saskarsme ar pieaugušajiem un vienaudžiem izraisa ne vien bērnu radošās aktivitātes, bet arī veicina un pilnveido iztēles attīstību. Refleksija par procesu, paveikto un radīto darbu var palīdzēt bērnam labāk iepazīt sevi un apkārtējo pasauli, ļauj izteikt to, ko dažkārt ir grūti izteikt vārdos.
…