Kultūra kā tāda ir materiālo un garīgo vērtību kopums, kuras radījuši cilvēki un kas raksturo noteiktu sabiedrības attīstības līmeni; attīstības pakāpe, kas piemīt jebkuram cilvēkam vai cilvēku grupai. Vizuāls ir viss tas, ko cilvēks var redzēt, tā ir informācija, ko uztver ar acīm. Vizuālā kultūra attīstījās attīstoties vizuālajai pasaules uztverei.
Tā kā šobrīd aizvien lielāka loma ir redzēšanai nevis ticēšanai ( ko pierāda fakts, ka cilvēks lielākoties visaugstāko ticamības pakāpi piešķir lietām, notikumiem, kurus ir redzējis pats savām acīm), tad pavisam pamatoti ir runāt par vizuālo kultūru.
Vizuālā kultūra ir liela daļa no mūsu ikdienas. Pateicoties moderno komunikāciju tehnoloģiju straujai un nepārtrauktai attīstībai, mēs varam redzēt to, ko agrāk nevarētu, piemēram, savus iekšējos orgānus, izmantojot magnētiskos procesus, bez tam, ja neapmierina bilde, ar to var manipulēt, nepieciešams vien tikai dators.
Vizuālā kultūra nozīmē, ka kultūra balstīta uz tēliem nevis konceptiem, vizuālais materiāls kļuvis par dominējošo, tādejādi aizvietojot vārdus.
Vizuālā kultūra nozīmē, ka vizuālajam attēlam ir jābūt kultivētam dotajā kultūrā. Tam ir jābūt ar noteikto kultūru saistībām. Vizuālās kultūras materiālam jeb saturam pavisam noteikti ir jābūt vizuālam, radītam uz vizuāliem pamatiem.
Vizuālā kultūra nodarbojas ar vizuāliem notikumiem, kuru nesto informāciju, jēgu un baudu patērētājs uztver caur vizuālo tehnoloģiju nodrošinātu interfeisu. Tās var būt sākot no eļļas gleznām, televīzijas un beidzot ar internetu.
Vizuālā kultūra ir samērā jauns paņēmiens, kādā strādā daudzās nozarēs. Iemesls tam, ka šīs kultūras veids kļūst arvien populārāks, ir tāds, ka aizvien vairāk palielinās tendence visu vizualizēt. Indivīda pieredze kļūst arvien vizuālāka un vizualizētāka. šobrīd cilvēki dzīvo vizuālajā kultūrā pat tik lielā mērā, ka grūti kļūst nošķirt pagātni no tagadnes.…
