Ievads
Aizvien vairāk mūsdienās palielinās vizuālās komunikācijas nozīmība, ne tikai tradicionālajos medijos, bet arī interneta vidē. Šī vizuālā komunikācija ir kā vēstījuma veidošana, tā lieliski strādā kā uzmanības piesaistīšana un efektīva reklāma reizē. Gada projekta ietvaros es aplūkošu vizuālās komunikācijas mērķus, tās radīto ietekmi uz auditoriju un noskaidrošu vai tā strādā kā pārliecināšanas forma tieši interneta medijos, jo tie paliek arvien populārāki cilvēku vidū.
Vizuālā komunikācija, ir ļoti plaša, tā neaprobežojas tikai ar attēlu vai kādu reklāmas baneri interneta lapā. Ir svarīgi saprast principus pēc kuriem var radīt efektīvu un pārliecinošu vizuālās komunikācijas piemēru. Nepieciešams izvēlēties ir ne tikai stāstījuma formu pareizu, bet ir jāmāk piešķirt noteikts stils, kam ir vajadzīga radoša pieeja, jo galvenais mērķis ir radīt iespaidu, pārliecināt. Nozīme ir jāpiešķir arī krāsu saspēlēm, dažkārt arī skaņai, tas arī ir pamats vizuālajai komunikācijai. Tā sākas ar parastām reklāmām un beidzas ar perfekti noslīpētiem attēliem. Tieši tāpēc es izvēlējos rakstīt un pētīt šo radošo jomu, es uzskatu, ka cilvēkiem būtu interesanti uzzināt ko vairāk par šo tēmu un mans veiktais pētījums būtu labs pamats vispārīgam priekšstatam vizuālajā komunikācijā.
Darbā aplūkotā problēma ir saistīta ar informācijas pārbagātību. Šis ir laiks, kad visi cenšas viens otru pārspēt un izcelties uz cita fona. Ir jābūt labai struktūrai un mērķis, lai sasniegtu pēc iespējas efketīvāku vizuālo komunikāciju, kas būtu spējīga pārliecināt auditoriju. Mūsdienās šie principi jau ir atkosti, gan ņemot par pamatu Malsova vajadzību piramīdu, gan mērķa grupas vecumu, gan uztveres spējas. Līdz ar to, ir nepieciešams pārliecināties, vai vizuālā komunikācija strādā kā pārliecināšanas forma vai gluži pretēji, visa ir tik ļoti par daudz, ka cilvēki vairs nespēj uztvert.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot to, vai vizuālā komunikācija darbojas kā pārliecināšanas forma interneta vidē, starp jauniešiem. Kā arī noskaidrot, cik būtiska nozīme ir uztverei un līdz šim iegūtajai pieredzei, kā arī izprast, pašu jauniešu domas un intereses par vizuālās komunikācijas formām. Lai sasniegu šo mērķi, praktiskajā daļā tiek izvirzīti dažādi jautājumi par uztveri, vizuālās komunikācijas vēstījumu un informācijas iegūšanas veidiem. Svarīgākie pētnieciskie jautājumi ir: cik lielu uzmanību pievērš jaunieši vizuālajai komunikācijai, vai tiek izprasts patiesais vēstījums, kura no uztveres spējām darbojas visefektīvāk, kādas vizuālās formas tiek izmantotas visbiežāk, vai vizuālā komunikācija atvieglo mūsu savstarpējo saziņu.
Darba teorētiskajā daļā tiek aplūkots ieskats vizuālajā komunikācijā, tiek aprakstīts ceļš, kas ved, lai tiktu pie efektīvas pārliecināšanas formas, apskatīta vizuālās komunikācijas un kultūras ietekme uz sabiedrību, kā arī faktori, kas ietekmē vizuālās komunikācijas uztveri.
Šī pētījuma ietvaros, kā metode, tiks izmantota anketēšana, kuras laikā plānots aptaujāt aptuveni 200 respondentus, vecuma posmā no 18 – 24 gadiem.Tiks izmantota kvantitatīvā pētījuma metode. Anketēšana ir vispraktiskākais veids, kā iegūt informāciju, lai sasniegtu manus izvirzītos darba mērķus un atbildēju uz pētnieciskajiem jautājumiem. Tas arī ir veids kā noskaidrot jauniešu domas un attieksmi par vizuālo komunikāciju kā pārliecināšanas formu. Tomēr vēlos atzīmēt, ka veiktās aptaujas apjoms, nenodrošina pilnīgu informāciju par esošo situāciju. Pētijuma lielums atzīmē tikai aktuālākās tendencies un novērojumus.
1. Ieskats vizuālajā komunikācijā
Pastāv dažādas vizuālās komunikācijas formas. Ja atskatās uz pagātni, tad tie bija alu zīmējumi, kas darbojās kā lieliska komunikācijas forma, tad nāca dažādi gravējumi uz priekšmetiem, gleznas, parādījās fotogrāfijas, video tehnika, audio. Vēl mazliet vēlāk parādījās jau audiovizuālā forma, līdz nonāca pie tā, ka saliekot kopā gan video, audio un verbālo sanāk ļoti pārliecinoša vizuālās komunikācijas forma. Attīstība ir bijusi ļoti plaša un varētu pat teikt augstā līmenī. Tā aizvien turpina attīstīties. Uz doto brīdi, gan ir grūti iedomāties, kas vēl tiks izgudrots, lai pārliecinātu cilvēkus, bet radošie cilvēki nesnauž, viņi pie tā strādā.
Viens no izveidojušajiem uzskatiem ir tāds, ka konkrēto posmu laikmetā, raksturo tieši vizuālā komunikācija. Tomēr ar to jābūt uzmanīgam. Vizuālo komunikāciju neveido viens vai vairāki desmiti radošu sfēru cilvēki. To veido daudz kas vairāk. Jā, pastāv dažādi vizuālās komunikācijas pamatprincipi, tomēr katrā laikmetā tie papildina viens otru, pilnveido un līnijas starp tiem arvien vairāk izplūst. Cilvēki attēlo to, ko redz apkārt sev un tas ir ļoti subjektīvi. Katrs mēs redzam un uztveram savādāk, līdz ar to, katrs no mums var radīt tādu vizuālo komunikāciju, kas ir spējīga būt efektīva attiecīgajai mērķauditorijai. [Kronberga 2002]
…
