Vairāk nekā pusē ES valstu uz to robežām vairs nenotiek dokumentu kontrole. Šāda kārtība pastāv, pateicoties tā dēvētajam Šengenas līgumam, kas pieder pie ES likumdošanas aktu kopuma. Šengenas noteikumi atceļ jebkādu kontroli uz iekšējām robežām, to aizstājot ar efektīvu ES ārējās robežas kontroli un ieviešot kopīgu vīzu politiku. Šengenas līguma galvenais mērķis ir vienotas Eiropas valstu pilsoņu brīvas pārvietošanas režīma uzstādīšana. Tas nodrošina iespēju personām brīvi pārvietoties ES teritorijā, kā arī atvieglo pārvadājumu un preču apriti. Uz ES ārējām robežām notiek personu, pārvadājumu un preču plūsmas stingra kontrole un uzraudzība.
Latvija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1.maijā, taču tā pagaidām nav pilntiesīga Šengenas līguma partnere. Lai gan iestāšanās sarunu sadaļā Latvija nepieprasīja pārejas periodu, jaunās dalībvalsts gatavība un spējas pilnvērtīgi sadarboties tieslietu un iekšlietu jomā izraisīja bažas vairākās tā sauktajās vecajās dalībvalstīs. 2004.gada 5.novembrī Eiropas Padome apstiprināja Hāgas programmu, kurā rosināja spert visus nepieciešamos soļus, lai pēc iespējas ātrāk atceltu kontroli arī uz jauno dalībvalstu iekšējām robežām. Lai sasniegtu šo mērķi, jauno dalībvalstu novērtēšanai jāsākas 2006.gada pirmajā pusē. Šajā kontekstā īpaša uzmanība tiek pievērsta tām kandidātvalstīm, kuras pēc pievienošanās ES kļuvušas par ES ārējās robežas uzraudzītāju, tai skaitā arī Latvijai – kura rūpēsies par austrumu robežas kontroli. Tāpēc ES Latvijas austrumu robežas nostiprināšanai tika nolemts piešķirt ap 50 miljoniem latu modernu tehnoloģiju ieviešanai.
Vēl viena no Latvijas prioritātēm ir informācijas sistēmas pilnveidošana, kura varētu darboties SIS (Šengenas informācijas sistēmas) tīklā. SIS ir visu Šengenas līguma slēdzēju pušu kopīga informācijas sistēma, kurā tiek apkopotas ziņas no visām Šengenas līguma dalībvalstīm, kas ir saistošas tiesībaizsardzības iestādēm. Visas Šengenas līguma dalībvalstis kopīgi ir atbildīgas par SIS veidošanu un uzturēšanu. SIS lietotāji ir Šengenas līguma dalībvalstu institūcijas, kas atbildīgas par valsts iekšējo drošību, robežkontroli, migrācijas jautājumiem un vīzu izsniegšanu. Atceļot ES iekšējās robežas, SIS kalpo par līdzekli, kas to kompensē. Šengenas sistēmā informācija nonāk galvenokārt caur policiju. Iebraucot kādā no Šengenas valstīm no ārvalstīm, cilvēka datus pārbauda gan tās valsts informācijas sistēmā, gan SIS.…
