Vitrāža ir monumentāli dekoratīvās mākslas veids vai atsevišķs darbs. Ornamentu vai sižetu kopums no krāsainiem stikla gabaliņiem, kas sastiprināti ar metāla stiegrojumu. Vitrāžu uzplaukums saistās ar Franciju, Vāciju, Itāliju, Angliju un Norvēģiju.
Stikla krāsošanas tehniku pazina jau senajā Ēģiptē un Mezopotāmijā 3.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Senajā Romā krāsainu stiklu izmantoja bagātām villām un pilīm, bet vitrāža, kādu mēs to pazīstam mūsdienās, izveidojās tikai kristietības laikā.
Vitrāžu tradicionālā tehnika galīgi noformējās vienpadsmitajā gadsimtā, kas aprakstīta traktātā par mākslām, aprakstījis mūks TeofīlijsVācijā, datēts ar 1100. gadu.
Process iesākas ar silīciju, kas ir smilšu galvenā sastāvdaļa. Priekšroka tiek dota smalkai upju smiltīm.(Iespējams Šartras logu stiklu pārsteidzošo krāsu pamatā ir smilts tīrība, kuras iegūstamas šajā rajonā.) Smilti sajauc ar kālija karbonātu, ko iegūst no sadedzināta dižskābārža koksnes, kas pazemina silīcija kausēšanas temperatūru. Maisījuma (šihtas) stabilizācijai pievieno kaļķus.
Viduslaikos stiklu vārija sfēriskās krāsnīs, kā tīģeli (ugunsdrošs materiāla trauks dažādu vieli karsēšanai un kausēšanai) izmatojot māla podiņus. Pulverveida metālus pievienoja izkausētajā stiklā, lai iegūtu nepieciešamo krāsas toni: dzelzs oksīds veidoja sarkanu toni, varš – zaļu, kobalts – gaiši zilu. Piesātinātu rubīna krāsu ieguva procesa rezultātā, ko mēdz dēvēt par „atkvēlināšanu” – pārklājot bezkrāsainu stiklu ar nelielu vara dioksīda kārtiņu.
Viduslaikos bija grūti iegūt tā saucamo balto (bezkrāsaino) stiklu. Tehniskās nepilnības dēļ ieguva stiklu ar dzeltenu vai gaišzilu nokrāsu.
Šķidro stiklu vārija salīdzinoši mazās porcijās. Stikla plates varēja izpūst divos veidos, kur katrs no tiem iesāks ar izpūšanu no noteiktas formas tālākai stikla apstrādei. Pirmajā veidā no stikla cilindra atdalīja gabalus, kurus karstus izgrieza un iztaisnoja. Otrā veidā ieguva kronstiklu, kuram sākumā izpūta balonu (burciņu), pārdūra to vietā pret izpūšanas atveri, un, ātri griežot caurulīti, iztaisnoja sfēras virsmu, ko var izdarīt pateicoties centrbēdzes procesam. Abi šie veidi ir ļoti darbietilpīgs process, kas ļoti sadārdzināja viduslaiku vitrāžu ražošanu.
…
