Kas ir vitamīni?
Vitamīni- (no latīņu valodas vita- dzīve, dzīviba+ aminum- amins) molekulāri bioloģiski aktīvi organiskie savienojumi, kas nepieciešami cilvēku un dzīvnieku uzturā ļoti niecīgā daudzumā, salīdzinājumā ar galvenajām uzturvielām, (olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, mineralvielām) lai normali noritēu dzīvības procesi. Tomēr vitamīni netiek tieši izmantoti šūnu un audu veidošanai, nedod enerģiju, taču nepieciešsami, lai attiecīgie dzīvibas procesi varētu notikt. Vitamīni piedalas vielmaiņā, bioķīmisko reakciju regulešanā, tie palielina izturību pret infekcijas slimībām, atvieglo daudzu slimību norisi.
Vitamīnu nozīme un darbība organismā visam dzīvnieku sugam ir līdzīga. Cilvēks vitamīnus uzņem ar augu vai dzīvnieku uzturlīdzekļiem, ka arī ar ķīmiski, vai bioloģiski koncentretiem vitamīnu preparātiem. Vitamīnu veidošanā piedalas arī mikroorganismi gremošanas traktā.
Ir atklāti apmēram 30 vitamīnu, kā arī vitamīniem līdzīgi savienojumi (piem., horins, lipolskābe, orotskābe, paraminobenzoskābe). Vitamīnus apzīme gan ar latīņu alfabeta burtiem, gan ķīmiskiem nosaukumiem un to saīsinājumiem. Vairakiem vitamīniem ir līdzīga ķīmiskā uzbūve un bioloģiska iedarbība, tāpec tos apvieno grupās. Tās vielas, kuras cilvēka organisms pārveido par vitamīniem sauc par polivitamīniem. Vairakums vitamīnu augsta temperaturā, gaismā, skābekļa un metālu klātbūtnē sadalas, bet zemā temperatura un tumsa, skāba vide sekmē vitamīnu saglabāšanos.
Gandrīz visus vitamīnus iegūst rūpnieciski no augu un dzīvnieku izcelsmes produktiem, vai arī sintzē ķīmiski. Sintēzes gaitā vitamīnu molekulā mainot dažu ķīmiski aktīvo grupējumu raksturu, var iegut antivitamīnus – savienojumus, kam uz organismu ir pretēja iedarbība nekā vitamīniem.
…
