Nepieciešamība pēc vitamīniem mainās atkarībā no vecuma, fizioloģiskā stāvokļa un veselības, darba, klimatiskajiem un daudziem citiem apstākļiem. Vitamīni darbojas optimāli tikai tad, ja pārējās uzturvielas ir nepieciešamā daudzumā. Mūsdienās atsevišķu vitamīnu deficītu sastop reti, daudz biežāk vienlaicīgi vērojami vairāku vitamīnu maiņas traucējumi – polihipovitaminoze. Hipovitaminožu problēma ir visaktuālākā, jo to izcelsme ir atkarīga no daudziem apstākļiem. Te jāmin sezonas svārstības uzturlīdzekļu vitamīnu daudzumā, uzturlīdzekļu glabāšanas un tehnoloģiskās apstrādes nepilnības, aplami uztura ieradumi, svaigu augļu un dārzeņu piegādes grūtības u.c. Jāņem vērā arī vitamīnu uzsūkšanās un izmantošanas procesu traucējumi organismā, uztura sastāvdaļu nelīdzsvarotas attiecības, slimības. Tāpēc savā darbā apskatīšu svarīgākos vitamīnus, to ietekmi uz organismu, un kuros produktos tie atrodas. Kā arī kādi vitamīni ir veģetārā uzturā un kādas vēl ir neatņemamas veselīga uztura sastāvdaļas.
Par vitamīniem sauc tādus organiskas dabas mazmolekulārus savienojumus, kurus cilvēka organisms nesintezē, bet gan uzņem ar uzturu. Vitamīniem nav enerģētisku vai plastisku īpašību, mazās devās tie darbojas bioloģiski.
Vitamīni veidojas biosintēzē augu šūnās un audos. Vairākums no tiem ir saistīti ar olbaltumvielu nesējiem. Vitamīniem ir ļoti liela nozīme galveno barības vielu pilnīgā ekonomiskā un pareizā izmantošanā, kuras laikā barības organiskās vielas atbrīvo nepieciešamo enerģiju.
Ja vitamīnu nepietiek, sākas smagi traucējumi. Vitamīnu nepietiekamības slēptajām formām nav kādas ārējas izpausmes un simptomu, taču tās negatīvi ietekmē darbaspējas, organisma vispārējo tonusu un tā noturību pret dažādiem nelabvēlīgiem faktoriem. Ieilgst atveseļošanās periods pēc pārciestām slimībām, un ir iespējami dažādi sarežģījumi.
Vitamīnus klasificē pēc to spējas izšķīst ūdenī un taukos, tāpēc tos iedala divās lielās grupās - ūdenī šķīstošajos un taukos šķīstošajos.…
