Teleskops.
No attāluma cilvēks izskatās kā mazs punkts. Toties teleskopā var redzēt skaidru cilvēka attēlu, kurā redzamas viņa sejas vissīkākās daļiņas. Spēcīgie mūsdienu teleskopi ļauj saskatīt neiedomājami tālus objektus. Ar Heila teleskopu, kurš atrodas Palomara kalnā Kalifornijā (ASV), ir iespējams ieraudzīt kvazārus – debess objektus, kas atrodas apmēram 30 000 miljonu, miljonu, miljonu km attālumā. Arī mazāk spēcīgiem teleskopiem ir savs pielietojums. Tie ir noderīgi karšu sastādītājiem, jūrniekiem un putnu pētniekiem. Izmantojot teleskopus, zinātnieki izdarījuši daudzus svarīgus astronomiskus atklājumus. 1609. gadā itāļu zinātnieks Galileo Galilejs bija pirmais, kas pagrieza teleskopu pret debesīm. Novērojumi uzvedināja viņu uz domām, ka Zeme riņķo ap Sauli, nevis otrādi, un tā nav pasaules centrs, kā cilvēki tolaik uzskatīja. Kopš tā laika astronomi lieto teleskopus, lai izpētītu Saules sistēmu un Visuma telpu aiz tās robežām, atklājot jaunas zvaigznes un planētas..
Spoguļteleskops – reflektors.
Astronomiskajos pētījumos lieto spoguļteleskopus, kuri ir vispiemērotākie tālo zvaigžņu vājās gaismas uztveršanai. Liela diametra spogulis savāc gaismu vienkop un veido attēlu. Cits, mazāks, pārnes attēlu uz lēcu, ko sauc par okulāru. Astronomi teleskopos okulāru vietā bieži izmanto fotokameru vai elektronisku gaismas uztvērēju.
Radioteleskopi.
Zvaigznes un citi debess objekti izstaro ne vien gaismu, bet arī neredzamus radioviļņus. Visuma izpētei astronomi izmanto radioteleskopus – lielas šķīvjveida antenas, kas uztver kosmiskos radioviļņus. Radioastronomija ir vadošā nozare, kuras pētījumu rezultātā atklāja zvaigžņu sprādzienus un tālas galaktikas, ko nevar redzēt pēc to izstarotās gaismas.
Lēcu teleskops – reflektors.
Liela izmēra lēca teleskopa priekšgalā sakopo gaismu un veido tāla priekšmeta attēlu. Okulāra lēca atrodas teleskopa aizmugurē. Dažiem lēcu teleskopiem vidū ir trešā lēca. Bez šīs lēcas teleskops veidotu apgrieztu attēlu.
Kosmiskais teleskops.
Optiskais teleskops ir viens no galvenajiem astronomu darbarīkiem. Lai uztvertu tālo zvaigžņu gaismu, optiskajos teleskopos lēcu vietā izmanto lielu, ieliektu spoguli. Tādējādi panāk, ka teleskopu jūtīgajos uztvērējos nokļūst maksimāli daudz gaismas. Savukārt lēcas aiztur daļu gaismas, kas iet tām cauri. Habla kosmiskais teleskops, kas tika palaists kosmosā 1990. gadā, lido lielā augstumā virs Zemes. Lai izvairītos no atmosfēras radītajiem traucējumiem.
…