Pašreiz pastāv daudz un dažādi uzskati par to kā radies Visums, kurā pašreiz dzīvojam. Daži domā ka visumu ir radījis Dievs, septiņu dienu laikā, ka tas piepūties kā ziepju burbulis, vai vienmēr ir bijis tāds kādu mēs to pašreiz redzam, jo neviens to nav redzējis savādāku, un nav pamata domāt ka tas kādreiz tāds ir bijis. Tomēr neviena no šīm teorijām nav pierādāma. 1923. gadā, Edvins Habls pierādīja ka galaktikas attālinās viena no otras, un tas apgāza teoriju par nemainīgo visumu. Ja jau tās attālinās, tad kādreiz tās ir bijušas tuvu viena otrai. Tas atkal izvirzīja teoriju par to, ka visums pulsē kā sirds, izplešas un sasniedzot noteiktu robeža atkal samazinās, un vēl vienu teoriju, par ko arī rakstīšu šajā referātā – „Lielais Sprādziens”
Lielais Sprādziens
Šobrīd ir vairākas versijas, kas izskaidro, kā varēja rasties Visums. Viena no tām – Lielais Sprādziens. Kādreiz, pirms vairāk nekā 18 miljardiem gadu, mūsu visums neeksistēja. Tā vietā bija tukšums, vai kā teiktu fiziķi, vakuums. Taču vakuums, precīzāk izsakoties, nav gluži tukšums. Tieši pretēji – saskaņā ar dažu zinātnieku uzskatiem tajā ir dažādas daļiņas un starojumi. Tos gan mūsdienu aparatūra neuztver, tāpat kā mūsu maņu orgāni, tādēļ mums šķiet ka vakuums ir tukšums.
Un, lūk, reiz šis „netukšais tukšums” sāka sabiezēt. Kāpēc tā notika neviens zinātnieks nesniedz argumentētu atbildi. Teiksim tā: kaut kādu dabisku iemeslu dēļ „netukšais tukšums” kādā vietā sabiezēja tik stipri, ka radās „pirmatnējais kodols” ārkārtīgi karsta un blīva lode. Pirms tam nepastāvēja nekas – ne laiks, ne mums pazīstamie fizikas likumi. …
