Kā zināms, tieši Senā Ēģipte ir uzskatāma par vienu no galvenajām pasaules literatūras vēstures rašanās vietām, jo tieši šeit ir meklējami sākumi gan hieroglifiem, romāniem, kapu tekstiem, dzejai un daudziem inteliģentiem sakāmvārdiem. Senā Ēģipte saistās arī ar ‘’Piramīdu tekstiem’’ un ‘’Mirušo grāmatu’’. Ēģiptieši bija pirmie cilvēki senajā pasaulē kuriem bija šāda veida literatūra. Viņi rakstīja un lasīja, viņi grāmatas un literatūra bija viņu apsēstība. Viņu literatūra ietvēra morālus un izglītojošus apcerējumus, ģeometrijas darbus, medicīnas, astronomijas, maģijas, ceļojumu grāmatas, pasakas, fabulas, varoņu poēmas, mīlestības dziesmas un esejas, himnas, kapa dziesmas, rituālus un visbeidzot arī neparasto lūgšanu krājumus un reliģiskās formulas. Daži no šiem rakstītajiem tekstiem ir pat vecāki par piramīdām, citi sarakstīti laikā, kad Ēģipte sabruka un tika pakļauta romiešiem. Ēģiptes senā literatūra attīstījās un uzplauka aptuveni 5 tūkstošus gadu.
Jāpiebilst, ka seno ēģiptiešu literatūra ir cieši saistīta arī ar mitoloģiju, par to liecina kaut vai viņu dievs Tots, kas tika uzskatīts par varenāko zinībās un daiļrunā, kā arī valodas pazīšanā. Pastāv uzskats, ka Tots iemācīja ēģiptiešiem rakstīt un runāt ēģiptiešu valodā. Kā grāmatu uzturētājs viņš bija atbildīgs par visiem pierakstiem gan Dievu saimē, gan Ēģiptē, gan visos pārējos pierakstos.
Šajā nelielajā projektā centīsimies jums mazliet vairāk pastāstīt par seno ēģiptiešu literatūru un to kādās formās tā izpaudās. Parādīsim arī ēģiptiešu literatūras iedalījumu un runāsim par dažiem šīs tautas literatūrai tik svarīgiem darbiem, piemēram, ‘’Mirušo grāmatu’’ un ‘’Vestkara papirusa tekstiem’’. Neaizmirsīsim mazliet paskaidrot arī par pašiem hieroglifiem; kā nekā tieši šajā rakstībā sarakstīta gandrīz visa ēģiptiešu literatūra.
Seno ēģiptiešu literatūra:
Seno ēģiptiešu literatūras paši aizsākumi meklējami aptuveni 3000 gadus pirms mūsu ēras. Senajā Ēģiptē literatūra bija cieši saistīta ar sadzīves notikumiem, un katrā situācijā (reliģiskajos rituālos, galma ceremonijās, dzīrēs u. c.) izmantoja noteikta žanra literatūras sacerējumus. Žanram bija noteicošā loma, un sacerētājs pakļāvās tā prasībām. Ap 2000.g. p.m.ē. Ēģiptē radās pasaulīgā dzeja un stāstu literatūra, kas līdz mūsdienām saglabājusies senos papirusos.
Tā kā pierakstīšana nesagādāja sevišķas grūtības, ēģiptieši izmēģināja roku dažādos literārajos žanros. Daudzi literatūras vēsturnieki Vidējās valsts ēģiptiešus uzskata par noveles tēviem. Tajā laikā pierakstīti dažāda veida īsi stāstiņi: uz kāda papirusa ruļļa, kas datējams ar 19. gs. p.m.ē., lasāms garš nostāsts par jūrnieku, kas pārcieš kuģa bojāeju; kāds vēlāks stāstījums apraksta, ko pārdzīvojis cilvēks, kura miegu traucē nīlzirga baurošana, un kāds seno ēģiptiešu neķītrais stāstiņš vēsta par miesaskāru sievieti. Vēl saglabājies vismaz viens ēģiptiešu literārais darbs, ko varētu saukt par politisko traktātu, proti, „Daiļrunīgā zemnieka lūgums”, kas ir rakstīts ap 2050. gadu p.m.ē. Šajā darbā autors apraksta ideālu valdnieku, kurš pret saviem pavalstniekiem izturas labvēlīgi un taisnīgi. Neraugoties uz to, ka nevienam no ēģiptiešu literatūras pieminekļiem nav tik paliekošas vērtības kā mezopotāmiešu eposam par Gilgamešu, vai grieķu ”Īliādai” un „Odisejai”, ēģiptiešu literatūrai piemīt savdabīga pievilcība. …
