Tu aizgulējies un nokavēji būtisku tikšanos; mīļotais cilvēks neatnāca mājās tieši tajā vakarā, kad biji iecerējusi viņu pārsteigt ar romantiskām vakariņām; tu nevari saprast, kā ar atlikušajiem pāris latiem lai izdzīvo līdz nākamajai algai… un vēl, un vēl.
Uztraukums, nervozitāte, stress – kurš gan no tā ir pasargāts? Darbā, savstarpējās attiecībās, neskaitāmas sadzīves nebūšanās, kur nu vēl ekstremālās situācijās. Nereti dusmojamies uz sevi, ja neizdodas šo emocionālo spriedzi pakļaut prāta kontrolei. Kā to izdarīt, un vai tas vispār nepieciešams?
Ir tik daudz situāciju, kas liek saspringt un rada mūsos apjukumu, nervozitāti, vienā vārdā – stresu.
Vai iespējam no šādiem brīžiem izvairīties, kas ir visbiežākie stresa cēloņi un kā stress var ietekmēt mūsu veselību. Stresam ir pakļauti visi cilvēki, no tā nav iespējams izvairīties. Taču mēs varam iemācīties pareizi pārdzīvot radušās stresa situācijas un, galvenais – nepakļaut sevi ilgstošam stresam, jo stresa uzkrāšanās samazina imunitāti un veicina slimību rašanos. [9;36]
Stress – šim vārdam līdzi nāk nepatīkama pieskaņa – tūlīt iedomājam vēdergraizes pirms eksāmena, nosvīdušu muguru, kad līdz vilcienam atlikušas trīs minūtes, bet vēl jāpērk biļetes, vai nemazgāto trauku kalnu, kad pulkstenis jau rāda pusnakti un vairs īsti kājās neturamies. Tā ir mūsu dzīve, bet stress ir tikai organisma aizsargreakcija pret šīm daudzajām ikdienas situācijām, ar kurām mums jātiek galā.
No stresa nevajadzētu vairīties, un no tā izvairīties nemaz nav iespējams. Stress ir dzīvība, bez stresa tās nav, pilnīgs stresa trūkums ir nāve. [7;96]
Stresa pamatā ir organisma reakcija uz notikumiem, nevis paši notikumi. Svarīgi ir nevis tas, kas ar mums notiek, bet gan – kā mēs to uztveram.
Stress ( angļu v. spriegums, sasprindzinājums), vispārīgais adaptācijas sindroms, spriedze – reakciju virkne, kas ir sekas neparasta, spēcīga kairinātāja iedarbībai uz organismu. [5;481]
Stress - vispārējais adaptācijas sindroms (nespecifiskais spriedzes sindroms) – emocionālā reakcija uz nelabvēlīgiem, ekstremāliem apstākļiem (stresoriem), kas var būt kā laika trūkums, tā arī briesmas savai vai tuvinieka dzīvībai. [6;140]
Stress – jūtu pārdzīvojuma forma, kas ietver samērā plašu cilvēka emocionālo stāvokļa loku, ko izsauc daudzi kairinātāji – stresori. [11;148]
Stress – nespecifiska organisma reakcija uz jebkuru tam izvirzītu prasību. [10;41]
Stress – dzīvā organisma atbilde uz jebkuru prasību (t.i. kairinātāju). [7;244]
Stress – dzīvā organisma reakcija uz vides pārmaiņām, adaptācijas veids, organisma un vides mijiedarbības forma.
Stress – viena no pašām vispārīgākajām un fundamentālākajām dzīvības izpausmēm. [7;245]…
