1)Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas elementi. Tie ir visaktīvākie metāli un brīvā veidā dabā nav sastopami, jo intensīvi reaģē ar ūdeni un gaisa skābekli. Sārmu metālus brīvā veidā iegūst, elektrolizējot to savienojumu (parasti hlorīdu vai hidroksīdu) kausējumus. Sārmu metāli ir: litijs, nātrijs, kālijs, rubīdijs, cēzijs un francijs. Palielinoties atommasai, palielinās ķīmiskā aktivitāte. Francijs ir radioaktīvs. Sārmu metāli, reaģējot ar ūdeni, veido hidroksīdus (sārmus), tāpēc tos sauc par sārmu metāliem.
2)Metāli dabā
neaktīvi metāliskie elementi(varš,sudrabs,zelts)sastopami brīvā veidā
vidēji aktīvo metālu rūdas ir to oksīdi vai sulfīdi
aktīvo metālu savienojumi,kas sastopamidabā,ir sāļi gan iegulu,gan izšķīdušā veidā
3) Metālu fiz.īp. Metālisku elementu veidotās vienkāršās vielas. Metāli relatīvi labi vada siltumu un elektrību. Metālu sakausējumi ir nozīmīgi konstrukciju materiāli. Ķīmiskajos savienojumos metāliem var būt tikai pozitīvas vērtības, atšķirībā no nemetāliem, kam var būt arī negatīvas vērtības. Lielākā daļa metālu brīvā veidā nav stabili un oksidējas (korodē), veidojot stabilākus savienojumus. Metāliem parsti tiek pievienoti citi metāli lai uzlabotu to izturību un citas īpašības. Ja metālu pakļauj lielai fiziskai slodzei, tam ir vērojamas īpašības, respektīvi, ja tas ir ciets, tas salūzt (tērauds), ja mīksts( svins, alumīnijs), tad tas locās, deformējas.…