Vispārīgie tiesību principi veidojas tiesību idejas attīstības procesā un saistās ar idejas piepildījumu, atzinumu, ka tiesības ir taisnīguma izpratne, tiesības ir labā un ļaunā, patiesā un nepatiesā mērs. Vispārīgie tiesību principi un to ievērošana nodrošina tiesību sasaisti ar sabiedrībā pastāvošām paražām, uzskatiem, taisnīguma izjūtu un prasībām, neizdarot grozījumus likumos katrā konkrētā gadījumā. Pamatojoties uz tiem, tiesību normas var tikt interpretētas, tiesas var izmantot šos principus par pamatu, ja attiecīgā tiesību normā tas nav atrunāts. Vērienīgu pētījumu tiesību normu un vispārīgo tiesību principu pretnostatīšanā veicis franču tiesību teorētiķis J.Boulangers.
Vispārīgie tiesību principi parāda tiesību sasaisti gan ar paražām un valdošajiem uzskatiem, gan taisnības prasībām, kā to pielieto attiecīgajā laikmetā un attiecīgajā brīdī, neizdarot konkrētus grozījumus likumos. Tādējādi tiek nodrošināta tiesību sistēmas elastība un spēja pielāgoties mainīgai situācijai.
Latvijas tiesu praksē vispārīgie tiesību principi tiek pielietoti arvien plašāk, sevišķi Satversmes tiesas spriedumos. Kā piemēram, Satversmes tiesa savos nolēmumos ir skaidrojusi šādus principus: taisnīga tiesa, taisnīguma princips, tiesiskās un demokrātiskās valsts principi, tiesiskās paļāvības princips, tiesiskā taisnīguma princips, tiesnešu (tiesas) neatkarības princips, samērīguma princips, varas dalīšanas princips, vēlēšanu pamatprincips, vienlīdzības princips.14
Lietu izskatīšanas pamatprincipi ir vadošas normas, kas nosaka procesuālās kārtības raksturu un struktūru un kas jāievēro, spriežot tiesu jebkurā lietā. Šīs principiālās normas galvenokārt attiecas uz lietu izskatīšanu kopumā, tās nosaka tiesvedības institūtu un speciālo normu būtisko izveidi un saturu.
Jebkuras lietas spriešana balstās uz vispārīgajiem iztiesāšanas noteikumiem. Lietu iztiesāšanas pamatprincipi ir normas, kas nosaka procesuālās kārtības raksturu un struktūru, kas jāievēro, spriežot tiesu jebkurā lietā. Lai gan lietu izskatīšanas pamatprincips izsaka pilnīgi patstāvīgu, vispārīgu tiesvedības normu, starp tiem pastāv cieša saistība un sakarība. Tie nevar būt pretrunā viens ar otru un ikviens lietu izskatīšanas princips saistās ar citiem vai tieši vai ar citu principu starpniecību. Un līdz ar to, šie principi veido sava veida sistēmu.
Var secināt, ka vispārīgie tiesību principi aizpilda gan likuma robus, gan veido pašu likumdošanu, tādējādi to piemērošana un nozīme tiesu praksē ir svarīga.
…
