1. VISPĀRĒJO TIESĪBU PRINCIPU DEFINĪCIJA
Veicot avotu analīzi un iepazīstoties ar tiesību principiem dažādos tiesiskajos rakstos, autors sastapās ar jēdziena sazarotu nozīmi, atkarībā no lietas un laika, kam tiesību principi tiek piemēroti. (3,74)
Jebkuras demokrātiskas valsts, taisnīgas tiesus sistēmas un taisnīgas iziesāšanas pamatos pastāv tiesību principi kā derīgas un piemērojamas tiesību normas. Latvijas tiesiskās sistēmas pamatnormas, kas atspoguļo suverēnu gribu, to formulējumu var atrast Latvijas Tautas padomes 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas proklamēšanas aktā un Latvijas Satversmes sapulces 1920. gada 27. maijā pieņemtajā Deklarācijā par Latvijas valsti.
1.1. Vispārējo principu iedalījums
Tiesību principu nozīmes izpratne katram indivīdam veidojas individuāli, atkarībā no piederības attiecīgai valstij, kultūrai, reliģijai, šī izpratnes savieno morāli ar tiesībām un to veidošanās balstīta uz paražām, folkloras. Autors iepazīstoties ar informācijas avotiem izdalīja divus tiesību principu iedalījumus pēc to piemērošanas atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona un piederības valstij:
-starptautiski atzīti;
-nacionāli atzīti.
Tiesību principos paustās dominējošās idejas, kas raksturo tiesību būtību un specifiskās īpatnības iespējams izdalīt arī sekojoši:
-vispārējie principi;
-nozaru principi;
-starptautisko līgumu dalībvalstukopīgi atzītie principi;
-nacionālo tiesību principi;
-saimju ietvaros pastāvošie principi.(2,39)