Dzīvē notiek tā, ka principus, noteikumus, normas rada cilvēks. Gan rakstot likumus, gan tos piemērojot, mēs bieži atsaucamies uz tiesību principiem kā vadmotīvu, kas palīdz neapmaldīties dzīves labirintos. Protams, ka tiesību principi ir jāievēro katras lietas sakarā, taču ir gadījumi, kad likums pat to obligāti pieprasa.
Vispārējie tiesību principi bijušajās sociālisma valstīs kā tiesību avoti nebija zināmi. Atgriežoties pie romāņu-ģermāņu tiesību sistēmas, proti, sociālistiskajai tiesību sistēmai transformējoties Rietumu demokrātiskajās tiesību sistēmās, kur vispārējos tiesību principus atzīst kā primāros tiesību avotus, tie pamazām atgūst savu nozīmi. . Kaut arī vispārējie tiesību principi ir nozīmīgs tiesību avots Rietumu tiesību sistēmā, tiem Latvijā ir veltīta diezgan maza uzmanība vispārējo tiesu praksē, ņemot vērā faktu, ka postsociālisma valstīm ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk atgriezties pie demokrātiskām vērtību sistēmām.1
Ja salīdzina tiesību normas ar tiesību principiem, tad konstatējams, ka tiesību norma ir formulēta attiecībā uz noteiktu juridisko situāciju un pielietojama tikai šajā situācijā. Princips ir vispārīgs – pielietojams nenoteiktā skaitā gadījumos.
Tiesību principi nav nekas cits kā sistēmas neatņemamas jeb obligātas sastāvdaļas.
Mūsdienās tiesību principus izprot kā augstākās tiesības, visu tiesību pirmavotu.…