Tiesību zinātnes loma sabiedrībā būtiski izpaužas caur tiesību funkcijām: tiesības kā organizatorisks instruments caur ko tiek kārtota un organizēta sabiedriskā dzīve; kārtības nodrošināšanas funkcija, konfliktu atrisināšanas funkcija (piemēram, ar civilprocesa, kriminālprocesa likumu normām nosaka kārtību kādā atrisināt radušos konfliktus); brīvības nodrošināšanas funkcija; aizsargāšanas funkcija; audzinošā funkcija u.c.
Arī citas zinātnes ietekmē tiesību zinātni, piemēram, ja aplūkot tiesību zinātnes apakšnozares, uzskatāmi redzams kā to ietekmē pārējās humanitārās zinātnes (piemēram, filozofija ienes skatījumu uz tiesību zinātni no filozofiskā rakursa, socioloģija – tiesību socioloģija utt. Tehniskās zinātnes savu ietekmi dod, piemēram, uz tiesību zinātnes nozari kriminālistiku - kriminālistiskā tehnika).
Tādējādi var secināt, ka tiesību zinātne ir zinātņu sistēmas sastāvdaļa (pieder pie sociālajām zinātnēm) ar visām zinātnēm raksturīgajām īpašībām, kā arī specifiskām iezīmēm. TZ loma kļūst arvien būtiskāka visās sabiedrības dzīves sfērās. Tā mijiedarbojas ar citām zinātņu sistēmā esošajām zinātnēm – aizgūstot atziņas no tām, tādējādi veidojoties un papildinoties, kā arī iedarbojoties uz pārējām zinātnēm ar savām izstrādātajām vispārteorētiskajām atziņām, tiesību normām utt.
…