Jau nākamajā dienā pēc Latvijas valsts proklamēšanas, 1918.gada 19.novembrī, Ministru prezidents Kārlis Ulmanis uzaicināja zvērinātu advokātu Pēteri Juraševski kļūt par tieslietu ministru un zvērinātu advokātu Eduardu Strautnieku – par viņa biedru. Stājoties darbā, abiem gandrīz no jauna bija jāizveido Tieslietu ministrija – iestāde, kas nodrošinātu neatkarīgu tiesu varu Latvijā. “Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību” tika apstiprinātas Latvijas Tautas padomē 1918.gada 6.decembrī. Šis likums bija tieslietu resora un visu tiesu darbības stūrakmens, pamatlikums, no kura vēlāk izveidojās visi pārējie likumi.
Jau 7.decembrī Latvijas Pagaidu valdība iecēla pirmos Augstākās Tiesas senatorus. 1918.gada 16.decembra sēdē Pagaidu valdība nolēma, ka Latvijas tiesās spriedumi jāpasludina “Uz Latvijas pagaidu valdības pavēli”. Pirmās juridiskās normas, ko pagaidu valdība izdeva bija 1918.gada 19.decembra rīkojums par zemesgrāmatu nodokļiem un nodevām un noteikumi par nekustamu īpašumu atsavināšanu un apgrūtināšanu parādiem. Tiesu sistēmai ievērojamus šķēršļus radīja gan lielinieku, gan bermontiešu iebrukumi, taču neraugoties uz to, tiesu sistēma darbojās, kaut arī tiesnešu skaits bija nepietiekošs un tiesnešu pieredze pavisam maza.
1940.gadā Tieslietu ministrijas iekārtas likums tika saīsināts un 1945. gadā ar LPSR Konstitūcijas apstiprināšanu tas zaudēja spēku.
1960-jos gados Tieslietu ministrija kā Ministru Padomes sastāvdaļa nepastāvēja. Tiesu iestāžu darbības nodrošināšanu veica Augstākā Tiesa. Tieslietu ministrijas funkciju Ieslodzījumu vietu pārraudzības jautājumā veica LPSR Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrija, kuru izveidoja 1940. gadā. Laikā , kad Latvija bija kā viena no padomju sociālistiskajām republikām tās tiesu sistēma bija pakļauta lielās savienības likumdošanai un valsts iekārtai.
Pēc neatkarības atjaunošanas viens no pirmajiem uzdevumiem bija neatkarīgas tiesu sistēmas veidošana. Tika pieņemti vairāki likumi, kas nodrošināja tiesu sistēmas iestāžu reformu un līdz ar to veicināja tiesu varas attīstību demokrātijas virzienā. Tika izstrādāta tiesu reformas koncepcija. 1992.gada 15.decembrī Augstākā padome pieņēma likumu "Par tiesu varu" un pēc tam arī Advokatūras likumu, Zemesgrāmatu likumu, Notariāta likumu, Prokuratūras likumu, Satversmes tiesas likumu. Šie likumi sagatavoja tiesisko bāzi reformas veikšanai attiecīgajās tiesu sistēmas institūcijās. Latvijā tika izveidota trīspakāpju tiesu sistēma, kuru veido rajona vai pilsētas tiesas kā pirmās instances tiesas, apgabaltiesas kā apelācijas instances tiesas un pirmās instances tiesas tām civillietām un krimināllietām, kas saskaņā ar likumu ir piekritīgas apgabaltiesai, kā arī Augstākā tiesa kā apelācijas instances tiesa lietās, ko izskatījušas apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas, un kā kasācijas instances tiesa visās lietās, ko izskatījušas rajona vai pilsētu tiesas un apgabaltiesas. …
