Ogists Konts tiek dēvēts par socioloģijas pamatlicēju un “socioloģija” vārda izgudrotāju.
O. Konts pirmais mēģinājis ar zinātniskas metodes palīdzību pētīt sabiedrības struktūru un tās attīstību. Sabiedriskās dzīves parādību pētīšanu viņš uztic zinātnei, ko nosauc par socioloģiju.
O. Konts uzskatīja, ka ar zinātnes palīdzību var izskaidrot slēptus likumus, kuri vada visas sabiedrības.
Šo pieeju O. Konts nosauca par Sociālo fiziku, bet vēlāk par SOCIOLOĢIJU.
O. Konts dzimis 1798. gadā Francijā.
O. Kontu iespaidojuši Francijas revolūcijas izsauktie sociālie un politiskie satricinājumi.
Savos darbos O. Konts asi kritizē Apgaismības laika metafiziskos pasaules uzskatus, kuri bija izplatīti pirmsrevolūcijas laika Francijā, un viņš centās izstrādāt sabiedrības izpētes racionālu pieeju, kuras pamatā būtu zinātniskas metodes, novērojumi un eksperimenti.
O. Konts cerēja, ka šī pieeja, saukta arī par pozitīvismu, nodrošinās praktisku pamatu jaunai un noturīgai sabiedrības iekārtai.
O. Konta pozitīvisma socioloģija sastāv no divām pamata koncepcijām: sociālās statikas un sociālās dinamikas.
Sociālā statika atklāj mijiedarbību starp dažādiem sociālajiem institūtiem. Statika pētī sabiedrības uzbūvi, apskata sabiedrību miera stāvokli, vēro, kādi spēki līdzsvaro sabiedrību, studē sabiedriskās kārtības harmoniju. Pēc Konta uzskatiem, sabiedrībā tāpat ka dzīvā organismā, dažādās sastāvdaļas ir harmoniskā mijiedarbībā.
Sociālā dinamika atklāj sociālās izmaiņas, to procesus un likumsakarības. Dinamika pētī sabiedrības kustību un attīstību, sabiedriskās enerģijas izpausmi, nosaka progresa veidus un motīvus. Sociālās dinamikas izpēte ir svarīga lai veiktu reformas vai saprastu dabīgās pārmaiņas sabiedrībā, kas rodas dažādu sociālo struktūru šķelšanās vai saplūšanas rezultātā.
Kā vienā, tā otrā socioloģijas nozarē zinātnieks pētī, noskaidro un izstrādā zināmus pamatus vai likumus. Statiskās socioloģijas likumi atšķiras no dinamiskās socioloģijas likumiem. Statika noteic koeksistences likumus, dažādo sabiedrības dzīves elementu savstarpējo sakarību. Dinamika aptver secību kāda cits pēc cita nāk tie elementu kompleksi, no kuriem pastāv sabiedrība. Nav grūti pamanīt, ka dinamiskās socioloģijas priekšmets aptver tās parādības, ar kurām līdz tam nodarbojusies vēstures zinātne.
Konts izturējās pret vēsturi ar vislielāko nevērību, viņam nemaz nerūpēja šās zinātnes turpmākais liktenis. Viņš sprieda tā: “ja vēsture gribētu iegūt zinātnes cieņu, tai būtu jāglābjas dinamikas paspārnē vai arī vienkārši jāpārvēršas sociālā dinamikā”.
Statikas un dinamikas jēdzienus Konts ņēmis no mehānikas nozares. Kontam bija liela simpātija uz politehnikas zinātnēm, ir saprotams, ka viņš piegriežas tehniskām zinātnēm, kas pamatojas uz matemātiku.…