Kopš seniem laikiem cilvēce tiecas izprast iemeslus un cēloņus, kas norāda uz konkrētām tendencēm un virzieniem tās ikdienā un attīstībā. 20.gs. izveidojās socioloģijas zinātne, kuras uzdevums ir pētīt un skaidrot šīs sabiedrības attīstības tendences. Kā pamats sociālo faktu un datu iegūšanai ir pētījums, kas, atkarībā no metodoloģijas, sniedz informāciju par konkrētā pētījuma priekšmetu – centrālo pētījuma jautājumu.
Pētījums ir zinātniski metodisks veids, kā rast atbildes uz jautājumiem. Pētījumos izmanto dažādas sociālo datu iegūšanas metodes, lai objektīvi un efektīvi novērtētu pētījuma priekšmetu.
Vārdam pētījums ir trīs galvenās nozīmes:
viens atsevišķs pētniecības cikls;
pētnieciskā cikla rezultāti - gūto atziņu kopums;
pētniecības cikla rezultāti rakstītā formā.
Tāpat kā jebkurš pētījums un vispār jebkurš darbības cikls, empīriskais pētījums ir noteiktā kārtībā cita citai sekojošu norīšu virkne. Tā ir iedalāma septiņos posmos:
pētījuma problēmas izvirzīšana, objekta, priekšmeta, mērķa un uzdevuma izvēle;
pētījuma teorētiskā pamata izveide, priekšmeta konceptuālā analīze, pētījuma hipotēžu formulēšana;
pētījuma pamatjēdzienu interpretēšana;
empīriskās pirminformācijas iegūšanas metožu un avotu izvēle;
izlases (iztvēruma) izvēle;
empīriskās informācijas iegūšana;
datu analīze un pārskata rakstīšana.
Lai veiktu pētījumu, nepieciešams noformulēt pētījuma priekšmetu un izstudēt tā teorētisko bāzi, kā arī noteikt pētījuma izmantojamo metodoloģiju un virzienu.…