Virsraksta loma teksta struktūrā plašsaziņas līdzekļos

„Beidzot! Ideāli vingrojumi mājās”22 (Shape)
„Jeļenai nenormāls kauns, ka 16. martā spļāvusi uz kundzi”23 (kasjauns.lv)
„Pasaules jauniešu spēles - šausmīgi skaisti un briesmīgi jauki”24 (diena.lv)
„Traki vīni trakiem ļaudīm”25 (diena.lv)
Pārmērīgs šo un līdzīgu vārdu izmantojums vērtējuma funkcijā noplicina valodu un padara to vienveidīgu, tādējādi pazeminot valodas kvalitāti. Šāds izteiksmes veids galvenokārt tiek lietots neformālās sarunās, tāpēc nevajadzētu to izmantot arī plašsaziņas līdzekļu vidē, jo tādā veidā žurnālisti liek domāt lasītājam, ka tā runāt drīkst un ir pareizi. Latviešu valodā pastāv milzīgs daudzums citu, daudzpiemērotāku īpašības apzīmējumu, kas ne vien bagātina mūsu izteiksmi, bet padara to daudzveidīgāku, niansētāku, precīzāku. 26

Secinājumi
Savā darbā gan nepievērsos visām problēmām, kuras sastopamas plašsaziņas līdzekļu tekstu virsrakstos, bet tikai tām, kuras man pašai likās visinteresantākās un saistošākās. Jāatzīst, ka pētot virsrakstus man šīs nepilnības likās arī viss uzkrītošākās.
Varu secināt, ka žurnālisti regulāri aizmirst, ka tiem jāizvēlas tekstu virsraksti, kas atspoguļoto raksta pamatinformāciju. Tā vietā viņi izvēlas virsrakstus, kuri piesaista lielāku skaitu lasītāju uzmanības. Bet šādā gadījumā zūd virsraksta nozīme, tas tikai kļūst par kārtējo ieroci, ko žurnālisti izmanto pret patērētājsabiedrību.
Tāpat bieža parādība ir virsrakstu gramatiskās nepilnības. Žurnālisti cenšas izklausīties pēc iespējas modernāki un pārspīlēti cenšas katrā savā rakstā radīt kādu jauninājumu latviešu valodā.…