Ik dienas mēs savā dzīvē sastopamies ar pretējā dzimuma pārstāvjiem. Mēs dalāmies priekos un bēdās, kopā smejamies un raudam. Cenšamies atbalstīt un palīdzēt, uzmundrināt un pažēlot. Cenšamies saudzīgi aizrādīt, pamācīt, kritizēt. Mēs ceram, ka pretējais dzimums līdzināsies mums. Mēs vēlamies, lai viņi grib to, ko gribam mēs un jūt tā, kā jūtam mēs. Mēs kļūdaini uzskatām, ka partneris, mīlot mūs, reaģēs un izturēsies noteiktā veidā – tādā, kā reaģējam un izturamies mēs, mīlot viņu.
Sievietes un vīrieši ir atšķirīgas būtnes. Tie atšķirīgi domā, uztver, jūt. Tiem ir atšķirīgas vērtību skalas dzīvē. Ja aizmirstam, ka esam atšķirīgi un vēlamies, lai otrs līdzinātos mums, rodas nevajadzīgas domstarpības un konflikti. Apzinoties un respektējot šīs atšķirības, var ievērojami mazināt spriedzi, kas rodas kontaktā ar pretējo dzimumu.
Vīriešu un sieviešu savstarpējo attiecību psiholoģija ir ļoti plaša tēma. Savā darbā rakstu tikai par tiem jautājumiem, kas man likās būtiskāki.
Esmu daudz lasījusi par vīriešu un sieviešu savstarpējo attiecību psiholoģiju. Uzskatu, ka esmu guvusi nelielu izpratni par divu cilvēku attiecībām, bet tomēr. Ceru, ka mans darbs kādam noderēs, sniedzot kaut nelielu informācijas un izpratnes devu.
Vīrieši un sievietes domā atšķirīgi. Vīriešiem domāšanas process noris iekšēji, bet sievietēm – ārēji. Tas nozīmē, ka vīrieši domā klusējot, bet sievietes – runājot.
Sievietes nespēj saprast vīriešu iekšējo domāšanu. Viņām šķiet, ka vīrieši ir atturīgi, vēsi pret viņām un ignorē tās. Vīrieši ir paraduši sniegt tikai gatavas atbildes un neizrādīt, ka tiem kaut kas nav skaidrs. Vīrieši labprāt izsakās tikai tad, kad ir pārliecināti par savu sakāmo vai kad atbilde ir gatava. Vīrietis neuzticas ātrai atbildei, jo tā var būt nepareiza. Viņš domās apsver visus “par” un “pret”, turpretī sievietes to dara skaļi, kas nereti vīriešus kaitina. Viņiem šķiet, ka sievietes ir haotiskas, pļāpīgas, ka nesaprot, ko īsti grib pateikt. Vīriešiem ir grūti saprast to, ka runāšana palīdz sievietei domāt un tikt skaidrībā ar kaut ko. Sievietēm runāšana ir būtiska problēmu risināšanas procesā, jo ļauj dziļāk un skaidrāk izprast savu problēmu, līdz ar to kļūst vieglāk to risināt.
Patiesība ir tāda, ka vīrieši ir orientēti uz atrisinājumu, bet sievietes – uz procesu.
Vīriešiem šķiet, ka sievietes mēdz pārāk daudz gausties un žēloties. Ja vīrietis dzird sievieti izgāžam savas negatīvās domas par kaut ko, viņš nesaprot, ka tā ir viņas mentālā sprieguma izlādēšanas metode. Viņš nesaprot, ka sieviete jau ir sākusi risināt savu problēmu.
“Viņš kļūst nepacietīgs, jo domā, ka sieviete nespēj atrast atrisinājumu un tāpēc tik drīz mierā neliksies.…