Runājot par mirstību jāņem vērā, ka ietekmējošie faktori ir veselība, nelaimes gadījumi un dabiskā vecuma mirstība. Iedzīvotāju mirstību raksturojošie statistikas dati liecina, ka 2007.gadā situācija salīdzinājumā 2006.gadu nav mainījusies. Mirušo skaits 2007.gadā bija 33,0 tūkstoši cilvēku, un vispārējais mirstības koeficients (mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem) -14,5. Asinsrites sistēmas slimības Latvijā ir visizplatītākais nāves cēlonis: 2007.gadā no šīm slimībām valstī nomira 18,0 tūkstoši cilvēku jeb 54,6% no mirušo kopskaita. Nākamā lielākā nāves cēloņu grupa ir audzēji. No tiem 2007.gadā miruši 6,0 tūkstoši cilvēku. Lielākā daļa ir elpošanas orgānu, kuņģa un zarnu trakta ļaundabīgi audzēji. Trešo vietu nāves cēloņu struktūrā ieņem ārējie nāves cēloņi (nelaimes gadījumi, saindēšanās, traumas). 2007.gadā nedabiskā nāvē nomira 2845 cilvēki vai par 387 mazāk nekā 2006.gadā. Ārējos nāves cēloņos lielāko īpatsvaru 2007.gadā veidoja transporta nelaimes gadījumi – 17,1%, tīši paškaitējumi (pašnāvības) – 15,9%, saindēšanās – 12,2% un kritieni – 10,1%. Turklāt ir izteikta diferenciācija starp dzimumiem[1] (skatīt – 2.tabulu). …