Virdžīnija Vulfa "Deloveja kundze"

5. Nobeigums
Par Virdžīnijas Vulfas daiļradi var teikt, ka tā veido 20.gadsimta romānistikas fundamentu – un, lai cik paradoksāli tas neliktos, par viņas ieguldījumu liecina tieši tas fakts, ka patlaban Vulfas rakstība liekas tik ierasta: sava laika literārās reformas kļuvušas par ikdienišķu prozas sastāvdaļu. Virdžīnija Vulfa ir bijusi ļoti nomākts cilvēks, kas ar dažādām depresijas izpausmēm ir cīnījusies visu savu mūžu. Viņa ir izdevusi neskaitāmus darbus, kuri 21.gadsimtā ir atzīti par izciliem darbiem, ko, diemžēl, pati autore nevarēja piedzīvot. Viņas psiholoģiskās traumas ietekmēja pašas autores dzīves kvalitāti, un ne jau pozitīvi, taču uz viņas šedevriem tas ir atstājis tādu spēku, ka viņas izcilo talantu un tā specifiskās īpašības novērtē daudzi autori, un darbu specifika bija manāma arī 20.gadsimtā. Virdžīnija bija viena no tām, kas izmainīja arī sieviešu dzīvi mūsdienās, kas cīnījās un rakstīja par to nozīmi un pašu dzīvi, kaut gan pati savas intīmās attiecības ar sieviešu kārtas pārstāvēm plaši nepublicēja, tikai vienā romānā. Virdžīnija Vulfa bija cīnītāja, un nevis tikai par sieviešu tiesībām, bet arī par savu esamību.
Virdžīnijas Vulfas dzīvesstāsts ir par kādu ārkārtīgi smalkjūtīgu un raižu sagrautu, bet ļoti talantīgu un skatienā bagātu sievieti. Virdžīnija Vulfa dēvējama par apziņas plūsmas literatūras virziena aizsācēju. Viņas stāstos ir simtiem paralēlu sižeta līniju, jo apziņas plūsmas romānos galvenais sižets mainās ik mirkli, pievienojot dažādas asociācijas, nejauši atminētas domas vai pavisam aizpeldot atmiņās. …