Van Gogs glezniecībai nopietni pievērsās 1880. gadā, sākotnēji nesekmīgi. Viņš daudz strādāja un eksperimentēja. 1880.gadā viņš strādāja tikai ar melnbaltiem darbiem, kas neizpelnījās atzinību. 1883. gadā viņš pievērsās daudzfigūru kompozīcijām. Pirmās gleznas van Gogs radīja 1882. gada rudenī, no viņa daiļrades sākumposma saglabājušies tikai trīs darbi – "Kartupeļu ēdāji", "Vecais tornis" un "Savrupmāja". Apmeklējis Nacionālo muzeju Amsterdamā, viņš secināja, ka viņam jāuzlabo glezniecības tehnika, tādēļ devās uz Antverpeni un vēlāk Parīzi. Iepazinies ar impresionistu un neoimpresionistu metodēm, van Gogs devās uz Arlu, kur 1888. gada pavasarī radīja "Ziedošos augļudārzus". Kad pie van Goga ieradās Gogēns, viņš sāka darbu pie Dzeltenās mājas dekorācijām.
Gogs slavens ar savām gleznām, taču ir radījis arī daudz zīmējumu, grafikas darbu. Van Gogu parasti uzskata par vienu no nozīmīgākajiem holandiešu māksliniekiem. Viņš ietekmēja gandrīz visu 20gs. mākslu. Mākslinieks ietekmējies no sava brāļa Teo un līdzgaitnieka Gogēna, arī no 19. gadsimta vidus māksliniekiem - reālisma virziena pārstāvjiem, attīstīja tumšo toņu glezniecību un jau pirmajos darbos ar izteiksmīgu līniju palīdzību pārveidoja formas. Kā arī citiem impresionistiem. Parīzē guva ietekmi no populārās japāņu mākslas, galvenokārt no krāsainajām gravīrām. Dzīves laikā van Gogs pārdeva tikai vienu gleznu. Slavens van Gogs kļuva tikai pēc nāves. 1892. gada izstāde ietekmēja veselu jauno mākslinieku paaudzi – fovistus (viņu starpā arī Anrī Matisu), kas ietekmējās no viņa krāsu lietojuma sāka savos darbos lielot tīras, spilgtas nesajauktas krāsas. Izvēlējās krāsu kā galveno izteiksmes līdzekli gleznā, apzinājās krāsu emocionālo iedarbību uz skatītāju.…
