Guļot uz muguras, ar rokām pievelciet abus ceļgalus pie vēdera tā, lai iestiepjas muguras apakšējā daļa. Šādā pozā palieciet vairākas sekundes, pēc tam lēnām ieņemiet sākuma stāvokli. Vingrojumu atkārtojiet vairākkārt.
Guļot uz muguras, rokas atbrīvotas gar sāniem. Paceliet gurnus tā, lai tiktu sasprindzināti sēžas muskuļi. Šādā pozā palieciet vairākas sekundes, pēc tam lēnām ieņemiet sākuma stāvokli. Vingrojumu atkārtojiet vairākas reizes.
Guļot uz muguras, rokas uz krūtīm. Paceliet ķermeņa augšdaļu, sasprindzinot vēdera muskulatūru, taču centieties nesasprindzināt muguras kakla daļu. Lēnām ieņemiet sākuma stāvokli. Vingrojumu atkārtojiet vairākkārt.
Secinājumi
1. Autores izvirzītā hipotēze par to, ka vingrojumi palīdz muguras slimību ārstēšanā ir apstiprinājusies.
2. Lielā mērā par bērna muguras stāvokli ir atbildīgi vecāki, vai viņi pavēro, kā bērns sēd, staigā vai stāv.
3. Pastāv ļoti daudz dažādu vingrojumu un vingrojumu metožu, kuras var pielāgot katra indivīda spēju robežām.
4. Laicīgi dodoties pie ārsta ir iespēja sevi pasargāt no nevēlamām muguras problēmām.
5. Autore izpildījusi savus izvirzītos mērķus un uzzinājusi, ar kādām slimībām var saskarties cilvēks ar sāpošu muguru, un noskaidrojusi, ar kādiem vingrojumiem visefektīvāk ierobežot slimības attīstību.
…