Vīna pasaule
Nav jābūt izsmalcinātam vīna pazinējam, lai varētu to ar prieku baudīt. Vīnu var garšot, smaržot un novērtēt ikviens.
Vīna baudīšana ir prieks, kurā var piedalīties katrs, neskatoties uz to, ka vīna etiķetes ir drukātas svešās valodās un ir grūti šajā piedāvājumā orientēties un to izprast. Baudot vīnu raisās patīkamas sarunas, katrs var priecāties par vīna garšas īpatnībām un dalīties savos iespaidos. Savā darbā mēģināšu nedaudz ieskatīties baudas pilnajā, bet reizē arī noslēpumainajā vīna pasaulē, jo īpašu uzmanību veltot ungāru vīniem.
Vīna vēsture un kultūra
Pirmās ziņas par vīnogulāju kultivēšanu ir datētas ar 4000. gadu pirms Kristus, kad Persijā un Ēģiptē vīns baudīts gan svētkos, gan reliģiskās ceremonijās. Jau ļoti tālā senatnē bija zināms, ka vīnam ir medicīniskas īpašības, un to lietoja ūdens vietā. Grieķu un romiešu kultūrā vīna vārds ir sastopams tikpat bieži kā dievu vārdi.
Senajos grieķu un romiešu rituālos var rast saikni ar vēlāk radušos kristietību. Senajiem grieķiem vīna dievs Dionīss bijis tas, kurš vīnogulājus no Turcijas atveda uz Grieķiju. Mīti vēstī, ka Dionīss bija Zeva dēls, kas piedzimis divas reizes. Otro reizi viņš piedzimis kādai nedievišķas izcelsmes jaunavai, gluži kā Jēzus Kristus, un tika uzskatīts, ka Dionīsa dievišķā forma ir vīnogulāji un vīns ir Dionīsa asinis. Vīns kristiešiem (Kristus asinis) svētajā vakarēdienā arī šodien ir tikpat aktuāls kā Senajā Romā. Senajā Ēģiptē par vīna dievu uzskatīja Ozīrisu. Pats vīns tika uzskatīts par dievu asarām.
Augļu pasaulē vīnogas izceļas ar to, ka tajās ir koncentrēts cukurs un sula, kam ir tendence dabiskā veidā izraudzēties par alkoholu, jo šim procesam nepieciešamais raugs jau atrodas vīnogu mizās. Brīnums ir tas, ka šāda sula, ielieta traukā, pati top par vīnu. Varam tikai iztēloties prieku, ko izjuta senais grieķis, ar veca māla poda palīdzību atklādams šo reibinošo un dievišķo dzērienu.
Garajā vīna vēsturē cilvēks tikai nesen iemācījās vīnu izturēt un uzglabāt. Civilizētā sabiedrībā vīna baudīšana un kultūra tika uzskatīta par svarīgu dzīves sastāvdaļu. Mūzika, teātris, opera un citi kulturāli pasākumi ir kā labs vīns, un tas viss savstarpēji mijiedarbojas.
Vīna baudīšana ir fascinējoša. Baudot vīnu, cilvēks psiholoģiski atslābinās, un viņa garastāvoklis uzlabojas. Vīni atšķiras cits no cita ar tūkstošiem nianšu. Vīna pazinējs zinās teikt, ka vīnu mēs dzeram ne tikai ar lūpām un mēli. „Mēs to dzeram arī ar acīm, priecājoties par tumši purpursarkano vai viegli sarkanbrūno krāsu, par blāvi pērļaino vai medus zeltaino. Mēs izjūtam vīna paskarbo, dažreiz augļiem līdzīgo smaržu buķeti, ļaujot tam brīdi dusēt uz mēles, izjūtot tā burvību.”
Ielūkojoties literatūras vēsturē, nešaubīgi jātic, ka vīns ir bijis lielāko ģēniju pavadonis, jo savos darbos Horācijs, Aristofans, Eiripids, Platons un Safo ne reizi vien dziedājuši augsto vīna dziesmu. Bet Sokrats viens no pirmajiem filozofēja par saplūsmi mīlestībā un vīna reibumu – šīm līdzībām, kad ķermenis atraisās fantastiskās sajūtās.
Vīnu iedalījums
…
